Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Kārlis un Maija Īles. Foto skulptūra „Pegazs“. Latvija. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Oleksijs Poda. „Kupala“. Ukraina. 1. vieta individuālo darbu grupā. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Munkh Erdene Tsagan un Uugantsetseg Enkhtaivam. „Senais šamanis“. Mongolija. 2. vieta komandu skulptūru grupā. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ainārs Zingniks. „Marsu labāk saldēt“. Latvija. Žūrijas veicināšanas prēmija. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Sanita Rāviņa. „Tukšums“. Latvija. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

I Made Sutana. „Gajah Mina“. Indonēzija. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Niall Magee (Īrija), Antti Pedroza (Somija). „Krons Tartarā“. FOTO Māris Brancis.

Tā jāizsaucas, atceroties kārtējo – 24. starptautisko ledus skulptūru festivālu Jelgavā, kas še notika no 3. līdz 5. februārim, liekot atcerēties tos laimīgos gadus, kad mūsu dzīvi nebija apēnojusi pandēmija un Krievijas karš Ukrainā, un Jelgavas starptautiskie smilšu un ledus festivāli uzplauka kā krāšņi pavasara ziedi.

Laiks pēdējā ziemā Latvijā ir bijis ļoti mainīgs – pagājušā gada pēdējos mēnešos visus iepriecināja ar baltu jo baltu un pūkainu sniega segu. Savukārt Jaunais gads atnāca ar siltumu, kas nokausēja biezo sniega villaini un draudēja jēkabpiliešiem ar neredzētiem plūdiem, kas, paldies Dievam, izpalika. Pēdējās nedēļas pavasarīgais laiks – smidzinošā lietus un temperatūras turēšanās virs nulles atzīmei – radīja bažas, vai ledus skulptūras varēs notikt, ja nu skulptūras sāk kust, pirms tās tiks parādītas skatītājiem. Festivāla saimnieki, glābjot situāciju, naktīs saldēja skulptūras, slēpa tās teltīs no vēja un tiešajiem saules stariem. Atklāšanas dienā laiks jelgavniekiem kļuva labvēlīgs – termometra stabiņš sadomāja noslīdēt vairākas iedaļas zem 0°C, un tā visas trīs dienas noturējās (arī pēc tam), pulcinot jo kuplu apmeklētāju pulku kā no Latvijas, tā vēl jo vairāk no Lietuvas. Brīžiem pat likās, ka vai visa kaimiņzeme pārbraukusi pāri robežai un priecājas par ledus skulptūrām.

Ledus skulptūras šogad bija īpaši pievilcīgas. Festivāla tēma Senās dievības. Tās darināja 32 tēlnieki no 12 valstīm – Indonēzijas, Mongolijas, Čehijas, Lielbritānijas, Somijas, Nīderlandes, Vācijas, Īrijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas un Latvijas. Sacensībās individuālo un komandu skulptūru grupā tika vērtēti 45 ledū izkaltie darbi.

Tas, ka Mongoliju pārstāvēja pieci mākslinieki ar savu īpatno kultūru, folkloru un domāšanas veidu, arī jaunzēlandietis, piedeva šim starptautiskajam notikumam austrumniecisku noskaņu, Latvijā neierastu tēlu valodu. Zināmā mērā viņi kompensēja Krievijas tēlnieku trūkumu, kas līdz šim festivālā bija visplašāk pārstāvēti, ievērojot to, ka viņu darbi tēlnieciski bieži bija pārāki par citu valstu tēlniecības skolām. Viņu profesionālā sagatavotība joprojām gājusi pa klasisko formu atveidojumu ceļu, uzsverot profesionālo sagatavotību, kamēr Rietumu zemēs amata noslēpumu apguvi un pārvaldīšanu aizstāj koncepcija, ko tagad mēdz dēvēt par laikmetīgo mākslu.

Pieci mākslinieki ieradušies no Ukrainas. Viņi savos darbos akcentē savas tautas ticējumus, leģendas un tradīcijas. Viskuplākā ir lietuviešu tēlnieku grupa, daļu no viņiem mēs esam daudzkārt iepazinuši, viņi guvuši arīdzan apbalvojumus.

Arī šoreiz komandu skulptūru grupa augstāko vērtējumu ieguva brāļi Vitauts un Ķestutis Musteiķi ar darbu Neredzamā cīņa. 2. vietu izcīnīja mākslinieki Munkh Erdene Tsagan un Uugantsetseg Enkhtaivana no Mongolijas par Seno šamani. Savukārt individuālo darbu grupā 1. vietu saņēma Ukrainas mākslinieks Oleksijs Poda par askētiskās formās darināto darbu Kupala. Viņa darbu apbalvoja arī pagājušās vasaras smilšu skulptūru festivālā.

Jāatzīmē, ka daudzu apmeklētāju uzmanību piesaistīja Kārļa un Maijas Īles ledū izcirstās foto skulptūras Eiropa un Pegazs, kas izcēlās ar ievērojamiem izmēriem, formu precizitāti un tēlojuma skaidrību. Viņu roku veidojumi bija arī citas foto skulptūras, kas bija veidotas kā atsevišķi tēli.

Skatītājus priecēja tāpat ledus vīna bārs. Tajā uz katra galdiņa greznojās ledus bumbas ar iesaldētiem augiem, sakārtotiem romantiskās kompozīcijās. Kopumā bija acīm apglāstāmas 60 ledus skulptūras. Jāņem vērā, ka otrajā un trešajā dienā skatītāju acu priekšā latviešu mākslinieki demonstrēja paraugdemonstrējumus. Visas dienas garumā notika bērnu rotaļu izrādes, bet pēcpusdienas un vakara stundās muzicēja Latvijas un Lietuvas popgrupas sagādādamas daudz prieka. Kā vēsta atsauksmes, ledus skulptūras un kultūras programmas festivāla apmeklētājiem sagādāja visiem līksmību un neviltota prieka.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“