KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

Nosodot visstingrākajā iespējamajā veidā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kas grauj starptautiskās uz noteikumiem balstītās kārtības pamatus,

atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) un NATO nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, kas sniedzas līdz tās teritoriālajiem ūdeņiem, kā arī pilnībā atbalstot Ukrainas neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību un iespēju pašai izvēlēties drošības pasākumus,

atzīmējot Ukrainas nozīmīgo ieguldījumu eiroatlantiskās zonas un ārpus tās drošības nodrošināšanā, jo īpaši stājoties pretī Krievijas militārajai agresijai,

ņemot vērā Ukrainas konstitūciju, kas kā valsts stratēģisku kursu nosaka pilntiesīgas dalības iegūšanu Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā,

atzīmējot Ukrainas iedzīvotāju pārliecinošā vairākuma atbalstu Ukrainas integrācijai ES un NATO,

apsveicot deviņu Centrāleiropas un Austrumeiropas NATO dalībvalstu prezidentu 2022. gada 2. oktobra un 2023. gada 22. februāra kopīgos paziņojumus, kuri uzsver atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajiem centieniem un mudina sabiedrotos būtiski palielināt militāro palīdzību Ukrainai,

atzinīgi vērtējot Ukrainas un Latvijas Republikas plašo divpusējo attiecību attīstību un ievērojamo potenciālu turpmākai sadarbībai visās kopīgo interešu jomās,

Ukrainas prezidents un Latvijas Valsts prezidents:

• atkārtoti apstiprina savu atbalstu starptautisko tiesību principiem, robežu neaizskaramībai un katras valsts tiesībām izvēlēties savu ceļu un drošības pasākumus;
• atkārtoti pieprasa, lai Krievijas Federācija nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izved visus savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās;
• novērtē Latvijas nepārtraukto atbalstu, kas ietver valdības, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un NVO centienus palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijas agresijai, kā arī atbalstīt valsts atjaunošanā, jo īpaši Čerņigovas apgabalā;
• atzīmē gatavību arī turpmāk pilnībā ievērot Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju nelikumīgās aneksijas neatzīšanas politiku;
• atzīst, cik svarīgi ir sadarboties ANO Ģenerālajā asamblejā un citās ANO struktūrās, ņemot vērā plašo darbu, kas paveikts ANO līmenī, lai stātos pretī Krievijas agresijai pret Ukrainu;
• pauž nožēlu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu smagajām cilvēktiesību un humānajām sekām, tostarp par nepārtrauktajiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai visā Ukrainā, kas izraisa postošas sekas civiliedzīvotājiem, un pauž nopietnas bažas par lielo civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, upuru skaitu, iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu skaitu, kuriem nepieciešama humānā palīdzība, kā arī par pārkāpumiem un vardarbību pret bērniem;
• uzsver savu stingro apņemšanos nodot tiesai tos, kuri ir atbildīgi par kara un citiem smagajiem noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un atbalstīt ad hoc starptautiskā tribunāla izveidi, lai nodrošinātu atbildību par agresijas noziegumu;
• uzsver nepieciešamību izveidot juridisku pamatu iesaldēto un apgrūtināto Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atjaunošanas atbalstam un kompensācijas mērķiem;
• uzsver Ukrainas suverēno lēmumu par miera procesu un apliecina savu stingru atbalstu Globālajam miera samitam, kas tiks sasaukts, kad apstākļi to ļaus. Latvija pauž atzinību par Ukrainas miera formulu, ko prezidents Zelenskis prezentēja G20 Bali līderu samitā 2022. gada 15. novembrī;
• uzsver Ukrainas konsekvento centienu nozīmi Melnās jūras graudu iniciatīvas un humānās palīdzības programmas “Graudi no Ukrainas” turpināšanā, kuras mērķis ir uzlabot globālo nodrošinātību ar pārtiku;
• apsveic 2022. gada 23. jūnijā pieņemto vēsturisko Eiropas Savienības valstu līderu lēmumu piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu. Ukraina augstu vērtē Latvijas stingro atbalstu Ukrainas pilntiesīgai dalībai ES un šajā nolūkā ir apņēmusies operatīvi īstenot Eiropas Komisijas ieteikumus, lai nekavējoties uzsāktu iestāšanās sarunas;
• apstiprina apņemšanos stiprināt kopīgos centienus, lai nodrošinātu turpmāku virzību uz ES un NATO standartu ieviešanu un Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē;
• paziņo sekojošo:
• Latvijas Republika turpinās veicināt ES un sabiedroto spēcīgu un efektīvu politisko un materiālo atbalstu Ukrainai, lai nodrošinātu Ukrainas valsts spēju efektīvi aizsargāt savu teritoriju uz sauszemes, jūrā un gaisā;
• Ukraina augstu novērtē Latvijas Republikas sniegto palīdzību Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvijas valdības un nevalstiskais sektors atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un turpinās sniegt Ukrainai spēcīgu militāro, tehnisko, aizsardzības un humāno palīdzību;
• Latvijas Republika atbalsta Ukrainas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei, tiklīdz apstākļi to ļaus;
• Ukraina un Latvijas Republika pauž gatavību rīkot divpusējas konsultācijas par Ukrainas drošības jautājumu risināšanu pirms iestāšanās NATO;
• pēc 2022. gada Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita un biznesa foruma Rīgā Ukraina un Latvijas Republika uzsver Ukrainas kā partnera daudzlīmeņu iesaistes nozīmi TJI aktivitātēs. Latvijas Republika kā TJI dalībvalsts veicinās Ukrainas iesaistīšanos dažādos projektos, lai sekmētu pēckara atveseļošanos, jo īpaši enerģētikas infrastruktūras, transporta un digitalizācijas jomās;
• Ukraina un Latvijas Republika apņemas cieši koordinēt šo jautājumu risināšanu, pastiprinot divpusējās konsultācijas.

Ukrainas prezidents
Volodimirs Zelenskis

Latvijas Valsts prezidents
Egils Levits