Sākta Latvijas vēsturisko krogu kataloga veidošana

Palielināt / Enlarge

Vējakrogs. Cēsu novads, Raiskuma pagasts. 2022. g. 22. aprīlis. FOTO Valters Grīviņš.

Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība Apvārsnis veiksmīgi īstenojusi VKKF atbalstīto projektu Vidzemes lauku krogi. Katalogs, apsekošana un fotofiksācija. I kārta.

Projekta ietvaros veikta divu seno Vidzemes lielceļu posmu: Valmiera – Straupe un Koknese – Cesvaine – Tirza – Alūksne – Ziemeri krogu vēstures izpēte, apsekošana un fotodokumentācija, sagatavojot un publicējot Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības platformā Historia.lv 63 krogu aprakstus. Tāpat sastādīts un publicēts 19. gs. I puses labākajā kartē – Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē – iekļauto krogu saraksts. Krogi sakārtoti pēc novietojuma pagastos un pilsētās, pievienojot norādes par mūsdienu adresēm vai tuvākajām mājvietām kā arī koordinātas vietas ērtākai atrašanai. Kopā sarakstā iekļautas ziņas par 690 Vidzemes krogiem. Publicētos aprakstus un sarakstu sastādīja Valters Grīviņš un Elza Elīza Vītola. Ar aprakstiem nepieciešamiem vēsturiskiem materiāliem palīdzēja Alūksnes, Cēsu, Gulbenes un Madonas muzejs, Gulbenes bibliotēka, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Vēsturiskās lauku krogu ēkas ir nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa, tie ir neaizstājami, Latvijā maz pētīti informācijas avoti, kas sniedz ziņas par sava laika būvniecības tradīcijām, satiksmes vēsturi, dažādām sociāli ekonomiskām un sabiedriskām norisēm. Krogu plašākās vēsturiskās nozīmes raksturošanai būs pietiekami norādīt, ka liela daļa 19. un 20. gs. sākuma latviešu sabiedrisko darbinieku, skolotāju, literātu, zinātnieku, juristu, tautsaimnieku, uzņēmēju... piedzima krodzinieku ģimenēs, kuru materiālais stāvoklis tiem ļāva iegūt panākumu gūšanai nepieciešamo izglītību.

Diemžēl, atrašanās vietas, telpiskā plānojuma un grūti pielāgojamo konstruktīvo risinājumu dēļ kādreizējo krogu ēkas laika gaitā nereti zudušas, būtiski pārbūvētas vai tikušas pamestas un atstātas novārtā. Mūsdienu urbanizācija šīs norises tikai vēl paātrina. Par krogu ēku aktualitātes lejupslīdi liecina arī valsts aizsardzībā esošo arhitektūras pieminekļu saraksts, kurā starp 3497 celtnēm ir tikai 25 vēsturiskās krogu ēkas un jau 10 gadus sarakstam nav pievienots neviens jauns vēsturiskais krogs, bet atsevišķi objekti pat zaudējuši šo statusu.

Novārtā līdz šim bija palikusi arī Latvijas vēsturisko krogu izpēte un dokumentācija – tas, kas ir paveikts, galvenokārt balstījies uz atsevišķu cilvēku iniciatīvu, bez plašāka, sistemātiska aptvēruma. Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi kvalitatīvi dokumentēt (veicot vismaz ārējo fotofiksāciju) vēl saglabājušās ēkas, lai nākotnē tās varētu izzināt un par tām mācīties pat tad, ja fiziski celtnes vairs nebūs saglabājušās. Ne mazāk svarīgi ir iespēju robežās izpētīt atsevišķo krogu vēsturi, apkopot ar tiem saistītos vēstures avotus, iegūto informāciju apstrādāt un kopā ar mūsdienu vizuālo dokumentāciju brīvpieejā publicēt, lai veidotu izpratni un radītu plašāku interesi par krogiem kā kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem, veicinātu krogus celtņu saglabāšanu, revitalizāciju, kā arī izmantošanu novadpētniecībā, lokālās vēstures izpētē un popularizācijā, izziņas un kultūras tūrismā.

Turpinot veiksmīgi iesākto darbu, biedrība Apvārsnis un Historia.lv komanda nolēmusi uzsākt ilgtermiņa projektu, kura rezultātā tiktu sagatavots un publicēts visus novadus aptverošs Latvijas vēsturisko krogu katalogs. Biedrība aicina visus, kuri saskata Latvijas vēsturisko krogu kataloga izveides nozīmīgumu un kuriem ir atbilstošas iespējas, atbalstīt projekta īstenošanu ar ziedojumu.

Ar šobrīd sagatavotajiem aprakstiem var iepazīties Historia.lv sadaļā Vietas: https://www.historia.lv/vietas, bet ar Rikera kartes krogu sarakstu sadaļā Bibliotēka: https://www.historia.lv/biblioteka/vidzemes-krogu-saraksts-pec-kgrikera-vidzemes-specialkartes-1839.

Valters Grīviņš,
„Historia.lv“ redaktors,
Latvijas vēsturisko krogu kataloga projekta vadītājs
redakcija@historia.lv