Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

„Neatkarības dienas“

Laikraksts Latvietis Nr. 750, 2023. g. 3. maijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Latvijā ir daudzas oficiālas svētku, atceres un atzīmējamas dienas, starp kurām ir sešas dažādas „upuru piemiņas dienas“. Bet mums ir arī trīs neatkarības dienas un viena diena saistīta ar neatkarības atzīšanu.

1918. gada 18. novembrī vācu okupētajā Rīgā ar svinīgu aktu tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēkā Latvijas Tautas padome pasludināja, ka tā pārņēmusi valsts varu Latvijā, un ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika, kuru vada Latvijas Pagaidu valdība. Šī diena ir galvenā Latvijas svētku diena, ar nosaukumu Latvijas Republikas Proklamēšanas diena.

Sekoja Neatkarības karš jeb Brīvības cīņas, kuras noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar miera līgumu starp Latviju un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku, kura bija pēdējā bruņotā pretiniece Latvijas neatkarībai. (Padomju Savienība tika dibināta tikai 1922. gadā). Līdz ar to Krievija bija pirmā valsts, kura atzina Latvijas neatkarību de jure.

Plašāka Latvijas neatkarības atzīšana de jure sākās ar Antantes Augstākās Padomes lēmumu Parīzē 1921. gada 26. janvārī atzīt Latviju un Igauniju par starptautisko tiesību subjektiem. Antante sastāvēja no Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Beļģijas un Itālijas. 26. janvāris ir izsludināts kā Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena. ASV atzina Latviju de jure tikai 1922. gada 28. jūlijā, un tad arī ar vairākām atrunām.

Sekoja kādi 20 neatkarības gadi un 50 okupācijas gadi.

Okupētās Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanās 1990. gada 18. martā pirmoreiz drīkstēja piedalīties arī alternatīvie kandidāti. 1988. gadā dibinātās Latvijas tautas frontes vadītais bloks ieguva 131 deputāta mandātu no 201 vietām. Vēlēšanās piedalījās 81,25% no visiem balsstiesīgajiem.

1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā Padome balsoja par deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bija vajadzīgas 2/3 Augstākās padomes jeb 134 balsis, lai to pieņemtu. „PAR“ nobalsoja 138 deputāti. Līdz ar to, 4. maijs katru gadu ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena un brīvdiena.

Ja svētku dienas 4. maijs vai 18. novembris iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

4. maija deklarācijas pieņemšana bija iecere nākotnei, jo, kaut arī vairākas maiņas varēja ieviest, tomēr Sarkanarmijas klātbūtne neļāva pilnībā atjaunot valstisko neatkarību.

Trešā „Neatkarības diena“ atzīmē 1991. gada 21. augustu, kad, pēc 19. augusta puča izgāšanās, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“, ar kuru pasludināja Latvijas pilna mēra neatkarības un pirmskara Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu. Šī diena nav brīvdiena, bet tikai atzīmējama diena.

Tik daudz svinamo un atzīmējamo dienu starpā ir saprotams, ka ne visi atzīmē visas dienas. Latvijas valsts simtgades birojs atklāja, ka „2015. gadā vien 2% iedzīvotāju 4. maiju ierindoja starp nozīmīgākajiem valsts svētkiem, šo dienu drīzāk izmantojot pavasara dārzu darbu veikšanai nevis atzīmējot šos nozīmīgos svētkus.“ Tāpēc radās doma, izveidot kaut ko īpašu šiem svētkiem, un tā dzima „Baltā galdauta svētki“.

Baltā galdauta svētku būtība ir kopīga galda klāšana un svinēšana par godu Latvijai kopā ar ģimeni, kaimiņiem, vietējiem un ārzemju draugiem, kolēģiem, jauniepazītiem cilvēkiem. Balti klāts galds ir pašapziņas un lepnuma simbols un vienojošais elements. Akcents ir uz kopā būšanu un galda sarunām, piemēram, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūtās brīvības nozīmi, godināt savas apkaimes varoņus – cilvēkus, kuri ar lielākiem vai mazākiem darbiem iedvesmo citus, neļauj zaudēt sparu un uzlabo apkārtējo vidi.*

Novēlu visiem labi nosvinēt Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītos Baltā galdauta svētkus!

GN
2023. g. 3. maijā

* https://lv100.lv/programma/kalendars/balta-galdauta-svetki-2019/



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com