„Baltā galdauta svētki“

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Pirmais DV Balto galdautu dienas sarīkojums 2018. gadā 5. maijā,  DV Sidnejas nodaļas namā. Pasniedz saldo ēdienu sarīkojuma dalībniekiem; no labās: Ināra Sīkā un Aija Balode. FOTO Viktors Sīkais.

Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļa jau kopš 2018. gada ir veltījuši pirmo sestdienu maija mēnesī Baltā galdauta svētkiem. Tas sakās ar to, ka 2018. gadā Latvijas Valsts Simtgades birojs aicināja visiem svinēt tradīciju „kā apliecinājumu cilvēka vēlmei sajust kopību ar savu ģimeni, kopienu un valsti.“ DV Sidnejas nodaļa atsaucās uz šo aicinājumu un tagad jau sesto gadu atzīmēs šo tradīciju pie Baltu galdautu klātiem galdiem kopīgās pusdienās ar jaukiem cilvēkiem un glāzi dzirkstoša vīna!

Pirms 10 gadiem maz cilvēku svinēja šo dienu. Vienā Jauns.lv rakstā ir minēts, ka 2015. gadā tikai 2% iedzīvotāju 4. maiju uzskatīja par nozīmīgu, un šī valsts svētku diena biežāk tika izmantota pavasara dārza darbiem. Latvijas valsts simtgades biroja speciāliste Linda Pastare 2019. gadā teica: „Baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus svinēt 4. maiju. Tas nav pašmērķis, bet drīzāk instruments, kas iedibina tradīciju svinēt Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu kā apzinātus svētkus... Balti klāts galds šajā gadījumā ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, vienojošais elements, kas aicina cilvēkus – ģimenes, draugus, kaimiņus, arī diasporas latviešus citās mītnes zemēs sanākt kopā. Rīkojot svētkus, vienmēr mudinām kopīgām sarunām, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūtās brīvības nozīmi...“

Izrādās, ka katram cilvēkam šī dienas nozīme ir atšķirīga. Latvijā tas bija datums, kad beidzās Padomju Savienības okupācija, un latviešiem, kas dzīvoja ārpus Latvijas, beidzās Trimdas gadi. Vienalga, kurā pasaules vietā dzīvoja, galvenais bija, ka visiem tajā datumā piepildījās sapnis par Brīvu Latviju, un ir svarīgi atskatīties uz nozīmīgo 1991. g. 4. maija Latvijas Augstākās Padomes lēmumu PAR Latvijas Neatkarības atjaunošanu.

Ir daudz par ko pārdomāt un atcerēties. Latvijā var kavēties pie atmiņām, kāda bija dzīve okupācijas gados. Dzīve tad un dzīve tagad ir nepārprotami mainījusies un attīstījusies, un par to ir jābūt pateicīgiem un sev jāatgādina par to. Šodien katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja pašam izvēlēties kādu grāmatu lasīt, kādi draugi un uz kurieni plašajā pasaulē un pašā Latvijā var ceļot. Nedrīkstam aizmirst, ka ilgus gadus Latvijas iedzīvotājiem nebija tādas tiesības vai iespējas, jo viss, kas bija piedāvāts padomju Latvijā, bija izplānots, pārbaudīts un regulēts. Bieži vairākas paaudzes pieticīgi un klusi dzīvoja kopā mazā, šaurā dzīvoklītī, kā arī pašu zemē bija aizliegtas zonas, kur nedrīkstēja ceļot. Pēc 32 gadiem Latvijā ir vairākas paaudzes, kas nepiedzīvoja padomju laikus un tieši viņiem, sēžot pie klātā galda, ir jāstāsta, kā dzīvoja viņu vecāki un vecvecāki. Trimdas latviešu atmiņas un pārdomas par okupācijas gadiem būs pavisam citādākas. Sākumā bija cīņas ar svešu zemi, svešu valodu un nepārprotamu tukšumu bez savas valsts, valodas un dzīves. Tik daudz nepiepildīts, tik daudz zaudēts. Trimdas dzīvē izveidojās latviešu grupiņas un plašāka sabiedrība, kur skanēja dziesmas, dejas, sports un kopējais mērķis visiem – uzturēt latvietību un cīnīties par brīvu Latviju.

Kā mēs svinēsim? Par ko mēs runāsim? Atskatoties uz 32 gadiem kopš Latvijas Neatkarības atjaunošanas, varam jautāt – ko esam panākuši un ko esam zaudējuši? Par ko varam būt lepni? Par ko esam pateicīgi??

DV Sidnejas nodaļa laipni aicina biedriem un tautiešiem piedalīties svētku pusdienās š.g. 6. maijā plkst.12.00. DV namā, 49 Stanley St, Bankstown. Lūdzu iepriekš pieteikties Inārai (0409027994) vai Gundegai (02 9548 3964).

Ināra Sīkā,
DV Sidnejas nodaļas priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“