Trīs atceres Melburnā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Jānis Kārkliņš un Solveiga Vēgnere. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ilze Ābele, Brigita Ozoliņa. FOTO Markus Dragūns.

Maija pirmajā sestdienā, – 6. maijā, Melburnas vanadžu gatavotās pusdienas atzīmē, kā Austrālijā ir pierasts, – Mātes dienu, kas īstenībā ir svētdienā pēc nedēļas. Ieejot Daugavas Vanagu mītnē, visām mammām tika piesprausts ziedu pušķītis.

Zāle ātri piepildījās, un sākam oficiālo programmas daļu – Kurzemes cietokšņa atceri, kā arī Baltā galdauta dienu.

Latvijas karogu ienesa goda sardze, nodziedājām tautas himnu, un Ilze Ābele novadīja lūgšanu.

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas (DVMN) priekšsēdis Jānis Kārkliņš uzrunāja klātesošos, atgādinot vēsturi par Kurzemes cietokšņa kaujām un arī par Baltā galdauta dienu. Lūdzu skatiet Jāņa uzrunu šeit.

Turot karogu savās rokās, Jānim arī bija gods iezvērēt jaunu Vanagu biedri – Solveigu Vēgneri. Solveigai pasniedza DV nozīmi un apsveica ar ziediem un aplausiem.

Šīs dienas runas sniedzēja bija Dr. Brigita Ozoliņa, asociēta seniorā lektore tēlnieku mākslā Tasmānijas Universitātē. Dr. Ozoliņa ir šo darbu veikusi apmēram 25 gadus un pati radījusi mākslas darbus no agriem 1990. gadiem. Viņas darbi lielāko daļu ir lielas instalācijas, kuras pauž saistības starp valodu, vēsturi un kultūru. Dr. Ozoliņa ir ieguvusi vairākas stipendijas/finansiālos atbalstus no Australia Council, Arts Tasmania un Qantas. Viņai ir bijusi (residencies) vietējā mākslas darba veikšanā, studentu apmācīšanā un ar padomu došanu Ņujorkā, Parīzē, Londonā, Latvijā un Tasmānijā. Dr. Ozoliņa ir veidojusi mākslas darbus abi publiskām un privātām organizācijām. Dr. Ozoliņa rādīja foto attēlus un deva paskaidrojumus par savām instalācijām, gan esošām, gan nākamām. Bija interesanti dzirdēt par lielo kvantuma (30 000) lietotu grāmatu lietošanu vienā instalācijā.

Dr. Ozoliņa savas runas otrā daļā rādīja daudz vecu fotoattēlu kopā ar dzīvesstāstu par savu mammu, nelaiķi Mirdzu Ozoliņu un viņas gaitām, bēgot no Latviju kara laikā līdz viņas pēdējiem mūža gadiem Latviešu ciemā Melburnā.

Maija beigās Dr. Ozoliņa dodas uz Ventspili, kur viņa uzņems residenci Rakstnieku un tulkotāju namā. Tur viņa cītīgi piestrādās, lai papildinātu manuskriptu savai grāmatai par savu mammu.

Ar ziediem pateicībā novēlējām Dr. Ozoliņai visu to labāko viņas tālākā darbā gan ar instalācijām, gan ar savu rakstu darbu par cieņu mammai.

Lai noslēgtu sarīkojumu, nodziedājām Daugavas Vanagu dziesmu, un goda klusumā sardze karogu iznesa.

Sekoja garšīgas pusdienas, kuras gatavoja Vilma Puķe un Ingrīda Houka (Hawke).

Pusdienu starplaikā mūs īsumā uzrunāja Latvijas Investīciju un Attīstības Pārstāvniecības (LIAP) vadītāja Austrālijā – Sabīne Kazaka, piedāvājot savu palīdzību, kur vien kādam būtu interese vai vajadzība sakarā ar šo tematu.

Sirsnīgi pateicamies visiem labiem rūķīšiem sakarā ar sarīkojuma un pusdienas organizēšanu. Paldies jums visiem par atbalstu. Bija jauka pēcpusdiena.

Ilze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“