Koncerts „Tramvajs uz Dziesmu svētkiem“

Palielināt / Enlarge

Koncerta dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

11. tramvajs uz Dziesmu svētkiem. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Tautas dejas. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Koris „Dziesmu laiva“ diriģentes Lilitas Daenkes vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aldis Sils. FOTO Pēteris Strazds.

Svētdien, 28. maijā, Tālavas Lielajā zālē sanāca ļaudis, lai piedzīvot Dziesmu svētku ieskandināšanas koncertu.

Zāle ātri vien piepildījās ar skatītājiem – jauniem un veciem, lieliem un maziem. Klātesošie varēja iegādāties koristu rūpīgi taisītās smalkmaizītes, kūkas un kafiju, kā arī karstvīnu un citus dzērienus. Protams, arī šoreiz neiztikām bez loterijas, un tā bija bagātīga.

Dziesmu laivas koristi ienāca zālē lielā gājienā, vicinot zaļumus, un priekšā nāca kora karogs. Tika dziedāts kora moto Ar dziesmām laivu taisām, skaņām vēju...

Tad parādījās arī 11. tramvajs. Tramvajā brauca latviešu skolas bērniņi un pa ceļam viņi dziedāja Seši mazi bundzinieki. Publika pievienojās. Kad tramvajs bija novietots, bērni izkāpa un skatītājiem nodejoja Skaisti dziedi, lakstīgala. Skolnieki šogad savu mācību gadu velta Dziesmusvētkiem; esot mācījušies par Dziesmu svētkiem, par tautas tērpiem, dziesmu svētku vēsturi un par dziesmām.

Kora programma sākās ar skaisto Ērika Ešenvalda melodiju Krustiem zvaigznes debesīs, ko talantīgā pianiste, kora Dziesmu laivas koncertmeistare Džūlija Folija (Julia Foley), spēlēja, kamēr koristi sastājās uz podestiem un to nodziedāja. Sekoja labi zināmā tautas dziesma Mazs bij' tēva novadiņis, H. Pavasara apdarē. Pirmo reizi dzirdēta Adelaides publikai R. Tigula dziesma Rīta un vakara dziesma skanēja skaisti ar klavieru pavadījumu. Vārdos dzirdējām: ....pa vienam mēs skaņa, bet kopā spēks, kas sakļauti dūrē var kalnus gāzt. Šīs pirmās dziesmas diriģēja Lilita Daenke.

Aldis Sils tad stājās kora priekšā un diriģēja savu apdari dziesmai Aijā, Ancīt, aijā. Šī dziesmiņa ir kļuvusi viena no kora mīļākajām dziesmām, jo tai ir skaistas minora akorda maiņas un šūpojošs sinkopāts ritms. Alda apdare tiks dziedāta Dziesmu un deju svētkos, Pasaules latviešu koncertā Ķīpsalā, 3. jūlijā. To dziedās Austrālijas apvienotais koris.

Pirmo koncerta daļu beigas diriģēja Matīss Reinhards ar četrām dziesmām: enerģijas pilnu un ritmisku tautas dziesmu Sit kociņu pie kociņa A. Krontauta apdarē. Jaundare Koki ar I. Zandares vārdiem un J. Jančevska mūziku. Jēkabs Jančevskis ir viens no visjaunākajiem Latvijas komponistiem. No viņa noteikti nākotnē dzirdēsim vēl jaundarbus. Šo koncerta daļu beidza ar divām labi pazīstām kora dziesmām – J. Vītola Gaismas pils un M. Brauna Saule, pērkons, Daugava, kuras Matīss novadīja ar pārliecību un emocijām.

Pēc starpbrīža dzirdējām vārdus: Es redzu – nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. Ir 1873. gads. Dimd Rīga, un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies, un sekoja Raimonds Paula Mana dzimtene. Šogad būs ko svinēt – Dziesmu svētkiem ir lielā 150 gadu jubileja. Tad skanēja skaistā dziesma Saule brida rudzu lauku, tautas dziesma Ilonas Rupaines apdarē. Solo skaidrā balsī dziedāja Stella Kardašova.

Augšup dzīvība skan ir jauna dziesma, speciāli uzrakstīta šiem dziesmu svētkiem. Vārdi ir Rasa Bugavičute-Pēces un komponiste – Lolita Ritmanis. Mēs daži Adelaidē atceramies Lolitu Ritmani, kad viņa ceļoja ar savu jauniešu muzikālo grupu no Amerikas agrajos pagājušā gadsimta 80os gados. Tagad viņa ir komponiste mūzikai filmām (Warner Bros un Walt Disney), kā arī Latvijas filmai Dvēseļu putenis.

Koris Dziesmu laiva ir iemīlējis nākamo dziesmu – J. Vītola ar Ausekļa vārdiem – Beverīnas Dziedonis. Grūta, klasika dziesma ar sevišķi grūtu pavadījumu, ko mūsu Džūlija ļoti labi spēlē. Koris vareni to nodziedāja, Lilita diriģēja.

Tad Matīss vadīja pārējās dziesmas. Pēc īsa ievadu solo, ko Stella ar draudzeni Kristiāna Rumpe dziedāja turpinājās ritmiskā dziesma Ik rudeni valodiņa – I. Zanderes vārdi ar V. Pūces mūziku.

Publikai bija pārsteigums, kad Adelaides Latviešu skolas bērni sastājās kora priekšā, lai kopā dziedātu pārējo programmu. Skanēja R. Tigula Lec, saulīte ar R. Bugavičute-Pēces vārdiem. Lec saulīte, spīdi spoži, rotā puisi, rotā meitu. Lec saulīti, tumsu šķel, vieno visu latvju tautu.

Pie mikrofoniem stājās trīs solisti – Stella Kardašova, Aldis Sils un mazā skolniece Nika Shahrokhi. Nikas dzidrā balstiņa piepildīja Tālavas zāli ar ievada pantiņu labi zināmai un iemīļotai dziesmai Ē. Ešenvalda Dvēseles dziesma (A. Kārkliņas vārdi). Tad sekoja medainā baritona balss – Aldis un jaunā soprāns Stella. Koris atbalstīja solistus ar mierīgiem akordiem, un visi kopā ar pārējiem skolniekiem emocionāli nodziedāja Mirdz mana dziesma, lūdz mana dziesma, mīl mana dziesma Latvijā! Kas par skaņu, kas par emocijām. Publikā vairs nebija sausu acu.

Pēc Adelaides Latviešu biedrības priekšsēdes Ilze Radziņas atvadu vārdiem Dziesmu svētku braucējiem, vēl kopā dziedājām Pūt, vējiņi. Visiem bija labi ap sirdi. Kad loterijas biļetes bija izsauktas, vinnesti saņemti un viss ēdiens apēsts, bija laiks atvadīties no 11. tramvaja, kas izbrauca no zāles ar visiem skolas bērniem, dziedot Bēdu manu lielu bēdu.

Jauka pēcpusdiena pavadīta.

Lilita
Laikrakstam „Latvietis“