Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Dziesmusvētku telpa“

Tiek atklāta Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā

Laikraksts Latvietis Nr. 757 un 758, 2023. g. 21. jūnijā
Jānis Andersons -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA_teksts-200pxwb

„Dziesmusvētku telpa“. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

No kreisās: Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Valsts prezidents Egils Levits. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

PBLA izpilddirektors Raits Eglītis. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Vienlaikus ar Latvijas hokeja izlases jūsmīgo sagaidīšanu mājās pie Brīvības pieminekļa pēc beidzamās bronzas uzvaras 29. maijā Mežaparka Lielajā estrādē jeb Sidraba birzī atklāja latviešu Dziesmu svētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju Dziesmusvētku telpa.

Ekspozīcijas atklāšanā Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule apliecināja, ka ir patiess aizkustinājums piedzīvot vēsturisko mirkli šogad, kad vienlaikus triumfē divi mūsu tautu vienojoši spēki – hokejs un dziesmusvētki. Hokeja fanu dziedātā valsts himna, viņu skandētie – Latvija! Latvija! – noteikti ir Dziesmu svētku kopkorim visplašākajā amplitūdā piederīgi. Ideja par šādas ekspozīcijas izveidošanu radusies jau pagājušā gadsimta 90. gados, bet savu piepildījumu tā radusi šobrīd, kad sagaidām Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150. gadadienu. Šāda ekspozīcija ir unikāla ne vien Latvijas un visu Baltijas valstu mērogā, bet ir vienīgā un pirmā pasaulē, kas veltīta Dziesmu svētku tradīcijai.

Dziesmusvētku telpu atklāšanas ceremoniju ar spēcīgu Rīga dimd pieskandināja jauniešu koris Balsis diriģenta Inta Teterovska vadībā, bet sarīkojumu vadīja talantīgais aktieris Jēkabs Reinis.

Valsts prezidents Egils Levits īsā uzrunā uzsvēra, ka Dziesmu svētki ir mūsu nācijas identitāte: „Kultūra ir Latvijas valsts pamatā. Latvijas valstij nav īpašas eksistences jēgas, ja tā nav latviešu nācijas valsts. Latviešu nācija veido latviešu kultūru. Dziesmu svētki ir cieši sasaistīti ar Latvijas valsti, un tas ir atzīts arī Satversmē. Satversmes ievadā ir noteiktas valsts rūpes par kultūru. Kordziedāšana ir sabiedrisks pasākums. Koris atveido to, kā mēs saprotam sevi kā latviešu nāciju. Katrs savā vietā dzied savu balsi, bet visi kopā veido kori. Mēs visi, dziedot Dziesmu svētkos vai ikdienā, veidojam latviešu nācijas kori. Dziesmu svētku tradīcija ir nesaraujami saistīta ar latviešu nācijas izaugsmi un, protams, ar Latvijas valsti.

Es pateicos visiem tiem, kuri glabā šo Dziesmu svētku tradīciju, jo tradīcija dod mums pamatu rīkoties šodien un domāt par nākotni. Tādēļ latviešu Dziesmu svētki ir daudz kas vairāk nekā tikai kultūras izpausme. Tā ir Latvijas valsts izpausme, mūsu pašizpausme, mūsu nācijas identitāte.

Šajā ekspozīcijā ir atspoguļota šī Dziesmu svētku tradīcija, un katrs var to iepazīt tuvāk. Lai Latvijas nācija turpinātu pastāvēt un plaukt, ir svarīgi šo tradīciju kopt un nodot nākamajām paaudzēm. Liels paldies visiem, kuri strādāja pie šīs pastāvīgās ekspozīcijas izveides! Tas ir nopietns un liels pienesums mūsu Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanā. Tiekamies Dziesmu svētkos!“

Dziesmu svētku draugus un tautiešus ekspozīcijas atklāšanā sveica arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, virsdiriģents Sigvards Kļava, arhitekts Austris Mailītis un citi.

PBLA izpilddirektors Raits Eglītis savā uzrunā atgādināja, ka šogad aprit arī 70 gadi kopš pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem trimdā, Čikāgā, ASV 1953. gadā, un ka šie svētki joprojām vieno arī visas ārzemju latviešu paaudzes latviskam garam, kultūrai un nacionāliem centieniem, stiprinot viņos apziņu un lepnumu par to, ka esam latvieši un tādi mūžam paliksim. Raits Eglītis arī ar ziediem īpaši pateicās jaunizveidotās Dziesmusvētku telpas vadītājai Ivetai Gravai, kas milzu darbu ieguldījusi šīs ekspozīcijas trimdas un ārzemju dziesmu svētku vēstures sadaļas izveidē.

„Mums – PBLA – ir prieks, ka jaunā Dziesmusvētku telpa īpaši dokumentējusi ilggadējo latviešu Dziesmu svētku kustību cauri gadiem trimdā un ārzemēs,“ uzsvēra R. Eglītis.

Dziesmusvētku telpā klātesošos ar savu jaunāko grāmatu Pastāsti par Dziesmusvētkiem iepazīstināja rakstnieks Māris Bērziņš. Šajā grāmatā apkopots divdesmit viens Dziesmu svētku dalībnieku stāsts, kas balstīts patiesos svētku notikumos.

Dziesmusvētku telpas atklāšanas ceremoniju noslēdza aktieris Jēkabs Reinis ar emocionālu un aizkustinošu Jāņa Jaunsudrabiņa Piemini Latviju! Lasījumu.

Ekspozīcija izvietota Sidraba birzs jeb Lielās estrādes divos stāvos. Pirmajā stāvā skatāma pamatekspozīcija Laika upe, ko veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone. Tajā skatāmi daudzi dārgumi no Dziesmu svētku kustības vēstures, piemēram, prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tautastērpa vainagcepure, pazīstamā trimdas horeogrāfa un Garezera tautas deju skolotāja Zigurda Miezīša koka tupeles, Dziesmu svētku simbola – vēsturiskā Līgo karoga (1873) kopija, ko Latvijas meistares veidojušas zīdā mākslinieku Ivara un Ineses Mailīšu darbnīcā. Pirmajā stāvā apskatāma arī iespaidīga multimediālā instalācija Lielākais koris pasaulē, ko veidojis multimediju mākslinieks Roberts Rubīns un mūzikas redaktors Juris Vaivods.

Savukārt otrais stāvs atvēlēts izglītībai – tur skatāmi daudzie Latvijā un trimdā izdotie Dziesmusvētku ceļveži, tur izstādītas arī aktiera Viļa Daudziņa zīmētās karikatūras no nupat apgādā Neputns klajā laistās viņa grāmatas Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs.

Jānis Andersons,
PBLA pārstāvniecība Rīgā
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com