Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Dziesmu svētki izdziedāti un izdejoti, ārzemju viesi lēnām dodas mājās. Svētku pozitīvisma auru nedaudz traucēja lielās neskaidrības politiskā jomā. Kas notiks ar valsts valdību, un kas notiks ar valstspilsētas Rīgas valdību?

Kamēr jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iejuties savā lomā un jau īsā laikā ir devis vairākas runas, tikmēr nav atbildēts jautājums – ko bija divām opozīcijas partijām solījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš, lai nodrošinātu to atbalstu partijas Jaunā vienotība virzītajam Valsts prezidenta kandidātam?

Rīgas mēra Mārtiņa Staķa atkāpšanās dēļ domstarpībām par disciplinārlietas izmeklēšanas procesu atspoguļojis šķelšanos Rīgas valdošajā koalīcijā.

Situācija atgādina periodu pēc Saeimas vai Domes vēlēšanām, kad partijas taustās par iespējām iekļūt valdošā koalīcijā. Jāpieņem, ka aizkulisēs notiek aktīvas sarunas, un jācer, ka abos gadījumos atradīsies labs atrisinājums.

Pa šo laiku valsts un pašvaldības darbs, protams, iet uz priekšu bez sevišķiem kavējumiem, bet tomēr ir vairāki jautājumi, kuros būtu vēlama politiķu vienota principiāla stāja, ne tāda, kuru ietekmē domas par koalīciju vai dažādām interešu grupām.

Tas ved uz lielāku jautājumu – vai mūsu „priekštāvju“ uzdevums ir vienkārši atspoguļot tautas domas un vērtības, vai tomēr vadīt tautu uz, kā varētu teiktu, „uz gaišu nākotni“.

Pirmais variants ir, principā, lētais populisms, kas var kļūt par kaut ko ļoti nelāgu – melu un nezinātnisku uzskatu izplatīšanu, represijas pret cilvēkiem, kuri neiekļaujas masu uzstādītām normām, un atgriešanās „tumšajā laikmetā“.

Otram variantam mums jau ir bijusi pieredze ar partiju, kura solīja vest tautu uz ideālo komunismu, bet pa ceļam nekautrējās iznīcināt tos, kurus uzskatīja par nederīgiem partijas noteiktajam „gaišajam ceļam“.

Rietumu demokrātijas cenšas ieturēt vidējo ceļu – demokrātiskais process neizbēgami ietver sevī populismu, bet mēs arī sagaidām, ka mūsu ievēlētie priekšstāvji neskatīsies tikai uz nākamajām vēlēšanām, bet gan būs gatavi pieņemt nepopulārus lēmumus, ja tādi būtu vajadzīgi.

Liela loma ir izglītībai, kam vajadzētu samazināt muļķīgus uzskatus un muļķīgus secinājumus. Diemžēl, arī pie mums Latvijā tiek skaļi skandinātas populārās glupības dažādās jomās – klimatoloģijas, medicīnas, bioloģijas, psiholoģijas.

Tas liek jautāt – vai cīņa pret aplamībām ir bezcerīga un bezjēdzīga?

GN
2023. g. 9. aug.