Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Augustā Latvijā ir trīs oficiālas atceres un atzīmējamas dienas. 11. augustā – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, 21. augusts – Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“ pieņemšanas diena, 23. augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena.

Par pēdējiem diviem ir skaidrs. 1939. gadā 23. augustā Hitlera un Staļina ārlietu ministri fon Ribentrops un Molotovs savu valsts vārdā parakstīja Vācijas un Padomju Savienības starpvalstu līgumu – slaveno Neuzbrukšanas līgumu, kura slepenie protokoli noteica ietekmes sfēras teritorijā starp abām lielvalstīm. Latvija tika nodota PSRS sfērā.

21. augusts atzīmē dienu 1991. gadā, kad pučs Maskavā bija izgāzies, un Latvijai radās iespēja īstenot iepriekšējā gada 4. maijā deklarēto neatkarības atjaunošanu.

Bet ar 11. augustu nav nemaz tik vienkārši. Jau 1921. gada 30. septembrī Latvijas Satversmes Sapulces kopsēde pieņēma likumu par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu. Tikai tas nebija nekāds 11. augusts, bet gan 22. jūnijs. Piemiņas diena atzīmē uzvaru Cēsu kaujās 1919. gadā.

Kad 1919. gada 22. maijā vācu Landesvērs un Dzelzsdivīzija ieņēma Rīgu, tad Padomju Latvijas (t.i., Stučkas) spēki aizbēga uz Latgali, jo igauņi un Ziemeļlatvijas brigāde jau bija attīrījuši Vidzemi. Bet tai vietā, lai dotos uz austrumiem pret boļševikiem, vācu spēki, kuri bija formāli pakļauti pučista Andrieva Niedras valdībai, devās uz ziemeļiem. Acīmredzot, mērķis bija pakļaut visu Vidzemi vācu spēkiem. Tajā pašā laikā Jāņa Baloža vadītā Dienvidlatvijas brigāde darbojās Landesvēra ietvaros, bet Cēsu kaujās ieturēja neitralitāti.

Cēsu kaujas sākās ar vāciešu uzbrukumu igauņiem un latviešiem 19. jūnijā, un beidzās ar sakāvi un atkāpšanās no Cēsīm 22. jūnijā. Tās bija zīmīgas ar to, ka skaidri parādīja, ka vāciešu intereses Latvijā nesakrita ar latviešu interesēm.

Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu atzīmēja katru gadu līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā, kad to svītroja no oficiālā svinamo dienu saraksta. Tā kā Balodis piedalījās Ulmaņa apvērsumā, viņš paspēja panākt to, ka viņa kauns – neitralitātes ieturēšana Cēsu kauju laikā – tiktu izdzēsts no tautas atmiņas.

Lai veicinātu šo vēstures izdzēšanu, Ulmaņa valdība 1934. gada 1. novembrī izsludināja 11. augustu par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu. Tā ir diena, kurā 1920. gadā tika parakstīts Latvijas – Padomju Krievijas miera līgums.

Tagad mēs atzīmējam gan 22. jūniju, gan 11. augustu, bet ar atšķirīgiem nosaukumiem.

GN
2023. g. 30. aug.