Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Aizvadītajā nedēļā bija divas daudz apspriestas lietas – Latvijas basketbola komandas ārkārtīgi labie rezultāti FIBA Basketbola Pasaules kausā, iegūstot 5. vietu, bet zaudējot ceturtdaļfinālā tikai pa diviem punktiem (79:81) kausa eventuālajiem ieguvējiem, Vācijai.

Otrā lieta bija grozījumi Imigrācijas likumā – tajā daļā, kas attiecas uz tiem Krievijas pilsoņiem Latvijā, kuri ir aktīvi rīkojušies, lai pieņemtu Krievijas pilsonību, atsakoties no nepilsoņa statusa vai Latvijas pilsonības. Pagājušā gadā pieņemtais likums ierobežoja viņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, un uzlika pienākumu līdz šā gada septembrim nolikt valsts valodas, tas ir, latviešu, valodas eksāmenu A2 līmenī. Latviešu valodas spējas nebija vajadzīgas tiem ar dažādiem likumā noteiktajiem garīgajiem traucējumiem, kā arī Krievijas pilsoņiem zem 15 gadu vecuma, vai sākot ar 75 gadu vecumu.

Kopējais Krievijas pilsoņu skaits Latvijā, uz ko šī situācija attiecas, ir 25 316, no kuriem tikai 13 025, jeb 51%, ir iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanai. Tātad izraidīšana no Latvijas uz savu pilsonības zemi, Krieviju, draud 12 291 Krievijas pilsonim. Vairāki ir arī jau brīvprātīgi aizbraukuši. Lielākais klupšanas akmens ir latviešu valoda, jo, piemēram, 75+ gadu grupā, kurai neprasa valsts valodas pārvaldīšanu, pieteikumu skaits ir 4704, jeb 92% no šīs grupas. Jūlijā un augustā ap 80% pretendentu nesekmīgi centās nolikt valodas pārbaudi.

Lai nebūtu masveidīga jau nelegālo iedzīvotāju izraidīšana, ministru kabinets ierosināja grozījumus imigrācijas likumā, dodot nesekmīgiem pretendentiem vēl divus gadus kārtot papīrus, t.i., iemācīties latviešu valodu A2 līmenī. Jāatceras, ka valodas prasmei ir noteikti trīs līmeņi: A (pamata), B (vidējais), C (augstākais). Katram līmenim ir divas pakāpes: zemākā – 1. pakāpe – un augstākā – 2. pakāpe.

Saeima 7. septembrī pieņēma pirmajā lasījumā grozījumus Imigrācijas likumā, un noteica tos par steidzamiem, tāpēc otrs, galīgais, lasījums būs ceturtdienā, 14. septembrī. Pret grozījumiem balsoju tikai Nacionālā apvienība; visi citi kā viens balsoja par. Attiecīgās komisijas vārdā grozījumus iesniedza Jaunās vienotības deputāts, un aicināja atbalstīt grozījumus. Debatēs runāja 8 deputāti – tikai no Nacionālā apvienības un partijas Latvija pirmajā vietā (partijas vadītājs Ainārs Šlesers runāja pat divas reizes). Debatēs nepiedalījās neviens no jaunās koalīcijas – Jaunā vienotība, Progresīvie, Zaļo un Zemnieku savienība.

Ainārs Šlesers jutās tik drošs, ka debatēs pat slavēja Nacionālo apvienību, teikdams: „Un es negribu neko pārmest Nacionālajai apvienībai, jo tā vienmēr ir bijis, ka tā kā Nacionālajai apvienībai, TB LNNK, viņi vienmēr bija tie cilvēki, kas bija tā kā sargsuņi, cīnījās par tām vislatviskākajām interesēm, un pēc būtības tas ir paldies, ka viņi ir, jo ļoti bieži tie, kas sēž varbūt citā flangā, kaut ko palaiž garām.“

Interesants apgalvojums likuma grozījumu anotācijā ir šāds: „Likums stiprinās valsts drošību, preventīvi mazinot iespējamos drošības riskus saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā.“

Pieņemot, ka grozījumus pieņems, vienīgais jautājums paliek – kā rīkoties pēc diviem gadiem? Vai tad atkal pagarināt termiņu, vai vienkārši svītrot prasību Latvijas pastāvīgiem iedzīvotājiem pārvaldīt valsts valodu? Jāpiebilst, ka Krievijā nav šādas debates – pastāvīgā iedzīvotāja statusam ir obligātas krievu valodas zināšanas, un viss! Līdzīgi arī citās valstīs.

Bet mēs latviešu jau vienmēr izceļamies.

GN
2023. g. 13. sept.