Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Ģederts Eliass. „Maija Sarkanā kleitā“. 1914. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Ģederts Eliass. „Iza ar lelli“. 1934. FOTO Māris Brancis.

Šī gada 10. februārī 96 gadu vecumā mūžībā devās gleznotāja Ģederta Eliasa (1889-1975) mazmeita, viņa māsas mākslas vēsturnieces Maijas Cielēnas (1889-1988) un diplomāta, politiķa un rakstnieka Fēliksa Cielēna (1888-1964) meita, filozofijas zinātņu doktore, franču rakstnieka Albēra Kamī (Albert Camus) speciāliste, franču valodas docētāja Ērebrū (Örebro) universitātē Zviedrijā Izabella Mitānija Cielēna (1927-2023).

Viņa bieži viesojās Latvijā, vienmēr arīdzan Jelgavā, vectēva vārdā nosauktajā muzejā. Tam mākslinieka dzimtas spožā atvase vairākkārt ir dāvinājusi gan gleznas, gan fotogrāfijas, kas stāsta par Eliasu un Cielēnu ģimeni, gan dažādus priekšmetus. Bet augusta beigās muzeja darbinieki direktore Gita Grase un viņas vietniece Marija Kaupere devās uz Stokholmu, lai no Izabellas Cielēnas trim bērniem saņemtu dāsnu jo dāsnu novēlējumu.

Dāvinājuma vidū ir divas vectēva gleznas, kuras viņa īpaši rūpīgi glabāja. Viena no tām mākslinieka māsas, Izabellas mātes portrets Maija sarkanā kleitā, otra – viņas pašas portrets bērnībā Iza ar lelli, kas gleznots Francijā 1934. gadā. Marija Kaupere atceras Izabellas stāstu par to, ka mazā Iza bērnu dienās „ļoti dusmojās, kad visādi citādi jaukais onkulis Ģederts uzgleznoja viņas skaisto lelli Zeltīti ar sirmiem matiem.“

Pie visa cita muzejs ar šo novēlējumu saņēmis vērtīgas fotogrāfijas, dokumentus un vēstules latviešu valodā. Marija Kaupere papildina: „Piemēram, esam ieguvuši unikālu Maijas Cielēnas viena gada dienasgrāmatu no laika, kad Fēlikss Cielēns bija Latvijas ārlietu ministrs (1926–1928) un tikko bija piedzimusi Izabella. Atvedām Maijas Cielēnas pierakstus par brāli no laika Parīzē, kad Maija mācās, bet Ģederts papildinās glezniecībā pēc Briseles Mākslas akadēmijas, kā arī vairāku fotogrāfiju oriģinālus, kas iepriekš muzejā bija tikai kopijās“.

Neilgā laika periodā muzeja darbinieki apstrādājuši tikai nelielu daļu dāvinājuma, ar ko jau tagad muzejā var iepazīties laikā, kad aplūkojama arī Ģ. Eliasa balvas III izstāde par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas mākslā un iepriekšējās balvas ieguvējas Ingas Jurovas izstāde. Tādejādi Jelgavā atzīmē Ģederta Eliasa 136 gadu jubileju.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“