Kādreiz bija... Pārdomas par koriem un deju kopām

Palielināt / Enlarge

Kalvis Jaunalksnis. FOTO no Kalvja Jaunalksņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Sandra un Roberts Birze. FOTO Roberts Birze.

Austrālijas Latviešu Kultūras dienas jau ir svinētas 58 reizes (kaut pirmās, kas notika Sidnejā 1951. gada nogalē saucās „Latviešu Kultūras dienas“), šogad Melburnā būs jau 59. reize.

Šajā laikā Austrālijas trimdas, kas tagad tiek saukta par diasporu, tautiešiem radusies un nostiprinājusies saprašana par to, kas notiek Kultūras dienās. Viņiem nav sevišķi jādomā, jo ir Atklāšana, Noslēgums ar runām un karoga nodošanu nākamo KD rīkotājiem. Pēc Noslēguma seko Vecgada vakara – Jaunā gada sagaidīšanas Balle. Starp Atklāšanu un Noslēgumu ir dievkalpojums, mākslas darbu, lietišķās mākslas rokdarbu izstādes, teātris, mūzikas koncerti, tikšanās, referāti un atsevišķs Tautas deju koncerts un Kopkora koncerts...

Uz sarunu aicināju Tautas deju un Kopkora koncerta līdzvadītāju Kalvi Jaunalksni.

Ilze Nāgela: Bet kā būs šogad?

Kalvis Jaunalksnis: Bet šogad darīsim pavisam ko citādu.

Ilze: Kādēļ nolēmāt mainīsiet gadiem ierasto Kultūras dienu ritmu?

Kalvis: Lai maiņu izprastu, der apskatīt Austrālijas latviešu koru un tautas deju kopu pagātnes atmiņas... kaut cik varam atcerēties. Gadu gājumā ir bijušas lielas maiņas galvenokārt dalībnieku skaitā – šodien ir daudz mazāks skaits koristu un dejotāju nekā biaj gadiem atpakaļ.

Ilze: Pastāsti, lūdzu, mazliet par Austrālijas Latviešu Kultūras dienu vēsturi, domājot par koriem un kora dalību AL Kultūras dienās!

Kalvis: Labprāt, dalīšos gandrīz vai ar statistiku.

Brisbanē kādreiz bija jauktais koris, bet tagad dzied apvienotais Baltiešu jauktais koris.

Sidnejā bija jauktais koris (SLJK), vīru koris (SLVK) un sieviešu koris „Sidrabene“; uz šo brīdi ir SLB jauktais koris „Skanda“ un Sidnejas Latviešu vīru koris (SLVK)* vīru koris ar jauniem vadītājiem.

Kanberā reiz bija mazs jauktais koris; uz šo brīdi nav.

Melburnā bija jauktais koris „Rota“ un vīru koris „Kursa“; bijušais jauniešu koris „Daina“ pārauga jauniešu vecumu, bet aktīvi turās kopā; pirms astoņiem gadiem koru rindām pievienojās Melburnas Latviešu vīru koris „Veseris“ un pēdējā gada laikā uzplaucis jauniešu koris „Ausma“.

Džilongā (Geelong) bija grupa koristu, kas kādreiz dziedāja dažādos sarīkojumos un arī pievienojās dziedāt Melburnas koriem tad, kad varēja.

Balaratā starp DV biedriem bija koristi, kuri kādreiz dziedāja atsevišķos sarīkojumos un pasākumos.

Adelaidē bija biedrības jauktais koris, kā arī „Dziesmu Vara“ un DV vīru koris „Daugava“; tagad ir ALB jauktais koris „Dziesmu Laiva“ un vēl turpina darbību vīru koris „Daugava“.

Pertā bija un saprotu, ka varbūt vēl tagad ir mazs DV jauktais koris.

Ilze: Un kādas maiņas arī vērojamas Austrālijas tautas deju kopu vēsturē?

Atkal jāsaka, ka statistika ir nežēlīga; lielākoties jālieto vārds „bija“.

Ja Brisbanē kādreiz bija tautas deju kopa „Senatne“.

Ņukāslē (Newcastle), kur es pats piedzimu, uzaugu un dejoju, bija tautas deju kopā „Dzintars“.

Sidnejā bija tautas deju kopas „Rota“ un „Jautrais pāris“ (viena daļa no „Saules josta“ ansambļa), vēlāk bija „Trakais pāris“, bet tagad atlicis – „Jautrais pāris“.

Kanberā bija, ir un vēl aktīvi šodien dejo „Sprigulītis“ (arī viena daļa „Saules josta“ ansamblim).

Melburnā reiz bija „Daugaviešu sakta“, „Sprīdītis“, „Sprīdīša saime“ un „Ritenītis“; šajās dienās dejo nobriedusī dejotāja kopa „Piektais ritenis“ un joprojām rosīgi dejo „Ritenītis“.

Džilongā (Geelong) esmu dzirdējis, ka kādreiz 1950'os gados bija tautas deju pulciņš...

Hobartā, kā stāv atmiņā no agrākajām kultūras dienām, bija tautas deju kopa „Kamoliņš“.

Balaratā agros imigrācijas gados arī dejoja tautieši...

Adelaidē dejoja „Dienvidnieki“, „Mazais Auseklītis“, „Auseklītis“ un „Jandāliņš“; šajās dienās tikai „Auseklītis“ vēl turas kopā.

Pertā arī bija deju kopa „Pērkonītis“...

Atvainojos, ja esmu izlaidis kādu kori, deju kopu vai citu grupu ,vai arī nepareizi kaut ko esmu izteicis. Varu tikai minēt to, ko pats atceros vai dzirdējis no citiem.

Ilze: Kāds tad, visu Tavu iepriekš teikto par koriem un deju kopām vērā ņemot, ir skats šodien?

Kalvis: COVID sērga ir arī ietekmējusi Austrālijas latviešu korus un tautas deju kopas. Skaidrs, ka dejotāji nespēja sanākt kopā, lai dejotu, un pāru dejas un grupu dejas nevar apgūt neklātienē. Koriem veicās mazliet labāk, jo pielietojot tehnoloģiju bija iespējas neklātienē piedalīties koru mēģinājumos. Bet nelaime tāda, ka piedalīšanās ietver daudz ko vairāk nekā tikai dziedāšanu. Tikšanās, čalošana pirms un pēc mēģinājumiem, draudzību uzturēšana ir liela daļa no koru dzīves. Tātad, COVID sērgas iespaidā Austrālijas latviešu kori sarukuši vēl straujāk.

Gala rezultāts ir tāds, ka dziedātāju un dejotāju skaits nav vairs pietiekoši liels patstāvīgiem koru un Tautas deju uzvedumiem. Bet ir – laime nelaimē – šī situācija dod brīvību sapņot par jaunu veidu, kā uzvest dziesmas un dejas tādā veidā, lai gan dziedātājiem, gan dejotājiem būtu prieks un arī skatītājiem būtu prieks. Tas ir tieši tas, ko Sandra un Roberts Birzes un es – Kalvis Jaunalksnis esam iecerējuši.

Būs apvienotais koru un deju kopu koncerts. Dažreiz dziedās tikai kori vieni paši, dažreiz – tikai dejotāji dejos, bet dažreiz dejotāji uzstāsies pavadījumā ar dziesmām koru izpildījumā. Būs gaiša, enerģiska sadarbošanās, kas aizraujoši iesaistīs publiku. Esam šo uzstāšanās veidu jau baudījuši dažādos koncertos; tātad, esam pārliecināti, ka šis veids, kā uzvest latviešu dziesmu un deju, ir patiešām pievilcīgs. Šajā koncertā uzstāsies arī viesu grupas Tautumeitas un Jōra.

Koncerts notiks Melburnas Pilsētas namā. Lielāka daļa publikas sēdēs balkonā; tātad varēs vērot deju rakstus, kas būs apakšā –zālē, un skaņa no koriem būs vērsta tieši uz klausītājiem. Galvenais, par ko esam droši, ka gan dziedātājiem, gan dejotājiem būs prieks uzstāties un radīt patīkamu saviļņojumu skatītājiem, un arī publikai būs prieks vērot dinamiskās krāsas un kustības, ko veido latviskā dejošana, un klausīties koru dziesmas.

Latvijā, šī gada Dziesmu svētku programma Noslēgumu koncertā, piecās stundās paspēja parādīt tikai mazu kripatiņu no latviešu kultūras bagātības. Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienās Melburnā mums bija liels kārdinājums uzstādīt garu programmu. Mums ir tik liels krājums aizraujošu dziesmu un krāšņu deju! Esam izvēlējušies skanīgas dziesmas un skaistas dejas, lai koncerts varētu pāris stundās lielos vilcienos parādīt skatītājiem šo latviskās kultūras bagātību.

Aicinām visus nākt baudīt AL59.KD Noslēguma koncertu! Iesakām aicināt savus latviešu un nelatviešu draugus un ģimenes locekļus, jo esam droši, ka prieki būs visiem.

Ilze: Paldies, Kalvi, par interesanto sarunu! Lai dziedātājiem skaņas balsis, lai dejotājiem raits solis AL59.KD koncertā!

Intervija speciāli Laikrakstam „Latvietis“

* Red.: Starp citu – vecākais latviešu vīru koris ārpus Latvijas.