Līdzīgi mērķi un līdzīgas rūpes (1)

Palielināt / Enlarge

Darba grupā Dzintars Dzilna stāsta, ko ASV latvieši var darīt Latvijas aizsardzībai.

Palielināt / Enlarge

Juris Ķeniņš (no kreisās) un Jānis Lielāmers izmanto pārtraukumu, pārrunājot darbus pie gaidāmiem dziesmu svētkiem.

Latvijas goda konsula Indiānā Andra Bērziņa automašīnas numurzīme liecina par draudzību ar Jelgavu.

Palielināt / Enlarge

Jautrs un sirsnīgs koncerts „Jo man patīk Piecīši, vai kā patīk tie!“.

Palielināt / Enlarge

Nopietnās sarunās LNAK vicepriekšsēde Ingrīda Zemīte, PBLA valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs un PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītājs Jānis Andersons.

Palielināt / Enlarge

Sveicienus kaimiņiem nes LNAK vicepriekšsēde Ingrīda Zemīte.

Amerika sirsnīgi sagaida viesus

Mēdz teikt, ka pirmās reizes satikšanās iespaidi ir ilgstoši un pat neaizmirstami. Indianapoles piepilsēta Karmela (Carmel), kur ALA pulcināja 72. kongresa dalībniekus, noteikti ir slavena ne tikai ar neskaitāmajiem apļa krustojumiem, bet ar neatkārtojamu tīrību un kārtību it visur.

Gan pilsētas plānojums, gan moderni celtās skolas, bērnudārzi un zaļās zonas ir ielūgums apciemot šo pilsētu. Īpaši zinot, ka pavisam nesen Indianas pavalsts Karmela un Zemgales pērle – Jelgava ir kļuvušas māsu pilsētas.

Ar lielu aizrautību vietējie latvieši stāsta par šo faktu, un šīs idejas šūpuļa licējs ir Goda konsuls un sabiedriskais darbinieks Andris Bērziņš. Kongresa laikā viņš stāstīja par aizraujošu ceļu no idejas līdz līguma parakstīšanai. Karmelā viesojās gan Jelgavas pilsētas galva Andris Rāviņš, gan kultūras un sabiedriskie darbinieki. Nesen pat notikusi pašvaldību policijas virsnieku pieredzes apmaiņa.

Mums pastāstīja, ka Indianas gubernators Eric Holcomb ir bijis Latvijā un viesojies Jelgavā. Taču ar īpašu degsmi šo projektu iedzīvināja Karmelas (Carmel) pilsētas galva Džims Brainards (Jim Brainard), kurš arī ir sajūsmināts par Jelgavu un atbalsta visus sadarbības esošos projektus.

Jācer, ka drīz jaunievēlētā pilsētas galva turpinās šo sadarbību, īpaši, jo projekta dvēsele Andris Bērziņš ir pozitīvisma un enerģijas pilns. Daudzus iepriecināja mašīnas numurs JELGAVA, un Andris lepni saka, ka viņam atļauts braukt ar abu pilsētu karogiem. Lai šī darba griba būtu iedvesma ik vienam!

ALAs kongresu iepazīšanās vakari vienmēr ir patīkamu pārsteigumu pilni. Latviešu sabiedriskā centrā pulcējās gan dalībnieki, gan viesi un pašmāju ļaudis. Īpašs paldies Daugavas Vanagiem, kas sagatavoja gardas vakariņas, kur goda vietā tika celti vistu spārniņi, kas esot viens no populārākajiem vietējiem ēdieniem, jo spārniņiem ir jābūt ļoti kraukšķīgiem un jāpeldas mērcē, kas tek no lūpas uz zodu.

Pēc jaukas atkalredzēšanās ar draugiem, kolēģiem un paziņām, iesākās koncerta programma Jo man patīk Piecīši, vai kā patīk tie! Zālē jau no paša sākuma virmoja prieks un sajūsma par zināmām Čikāgas piecīšu dziesmām. Vokālā ansambļa vadītāja Inese Steinbaha aizrautīgi diriģēja ne tikai piecpadsmit dziedātājus un instrumentālos izpildītājus, bet arī skatītājus, kas itin skaņi sadziedājās kopdziesmās un arī dungoja līdzi pazīstamām melodijām.

Vakara izskaņā ar uzviju kopīgi dziedājām Vecpiebalgu, kas patīkami atgādināja par mūsu dzimteni tālumā. Tā nemanot pienāk saviesīgā vakara beigas, jo jau nākamā agrā rīta stundā sāksies kongresa darba daļa, taču šovakar rāmā Carmel novēja saldus sapņus.

Agra Asmus-Vāgnere

* * *

Vērtīgas pārrunas, ieteikumi, risinājumi

Arī man bija tas gods no LNAK (Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā) valdes tikt nominētam pārstāvēt LNAK Amerikas Latviešu apvienības kongresā Indianapolē.

Biju kongresā pirmo reizi, nedaudz salīdzinājumā man atgādināja studiju laikos Latvijā piedzīvoto Latvijas studentu apvienības ikgadējos kongresus un nedaudz, protams, mūsu pašu LNAK kopsapulces. Kongress rīkots nedaudz vieglāk uztverams, un patika redzēt daudz savstarpējo komunikāciju ar humora pilieniem tajā. Plānošanas ziņā nopietnais mijās ar izklaidējošo, manuprāt, viņiem labi izdevās sabalansēt.

Mēroju ceļu mašīnā ar LNAK vicepriekšsēdētāju Ingrīdu Zemīti un LNAK valdes locekli Guntu Renoldi (Reynold). Garš ceļš patīkamā kompānijā pagāja ātri.

Uztvēru šo braucienu kā iespēju apskatīties, kā līdzīga organizācija strādā citā valstī. Protams, amerikāņu plašums un vērienīgums lika sevi manīt, vislabākajā nozīmē.

Piedalījos darba grupā Call to action un politiskā aizstāvība. To vadīja atkārtoti ALA valdē ievēlētais Dzintars Dzilna. Viņš atzina, ka sastopas ar grūtībām iesaistīt cilvēkus politiķus ietekmējošās akcijās. Atgādināja, ka mērķis ir Latvijas aizsardzība, un mums visiem vajadzētu atkārtot devīzi: Tev nebūs aizmirst, kas simbolizē mūsu pieredzi no otra pasaules kara, zaudējot Latvijas neatkarību un visu gadu garumā līdz 90. gadiem trimdā uzturēto cīņu un aktivitātes, atgādinot to citiem un sev. Ja mēs par to nerunāsim, citi mūsu pieredzi nezinās. Viņš savā prezentācijā apskatīja aktīvismu, patriotismu un vienaldzību. Vēlreiz atgādināja demokrātijas vienu no pamatvērtībām, – katrai balsij ir svars. Runāja par „veco“ un „jauno“ trimdu. Paskaidroja terminus, kādus mūsdienās lietojam, kur ir atšķirība „trimda“ un „diaspora“, tādējādi veidojot labāku izpratni par dažādām latviešu grupām. Piemēram, mēs kā trimda – palīdzējām Latvijai atgūt brīvību, mēs – kā diaspora varam palīdzēt brīvību nosargāt.

Dzintars Dzilna iepazīstināja ar esošo situāciju un faktiem. Politiķi lemj, kā un vai aizsargāt, piemēram, Latviju. Mūsu uzdevums ir būt redzamiem, lai izvēle kritiskā mirklī ir skaidra. Tie paši jautājumi, kurus var uzdot Amerikā, attiecināmi šeit Kanādā. Piemēram, kāpēc mēs maksājam par Eiropas aizsardzību? Ja ASV atbalsts Ukrainai krīt, tas rada bažas par nākotni. Ko darīt? Ja tanki nāk pāri Baltijas robežai, ir par vēlu. Ukrainai ir jāuzvar. Nodrošināt spēcīgu ASV vadību NATO. Palielināt NATO karaspēku Baltijā. Tie visi ir fragmenti no prezentācijas, un es personīgi domāju, ka mums vajadzētu noorganizēt lekciju, varbūt ar zoom palīdzību. Mēs vienā dienā neatrisināsim visas problēmas, bet mēs varam darīt sistemātiski un, piedaloties centrālo organizāciju rīkotās akcijās, varam izglītot jaunāko paaudzi. Atgriežos pie frāzes, kas mums jāatkārto visu laiku: „Tev nebūs aizmirst“. Atgādināt mūsu pašu federālo un provinču deputātiem, kādas ir mūsu domas noteiktos jautājumos. Viņi nezinās, ja mēs to viņiem neteiksim. Ja lietojat Facebook, noteikti sekojiet lapai JBANC. Es nevaru pārstāstīt visu darba grupu, bet varu pateikt, mums noteikti šajā virzienā arī ir nopietni jāpiestrādā.

Cita darba grupa, kurā piedalījos, saucās līdzekļu vākšana ALAi, manuprāt, tikpat svarīgi risināt šo jautājumu LNAK. Darba grupu vadīja Kristīne Ģiga. Tika apskatītas dažādas iespējas, kā vākt līdzekļus Amerikas latviešu organizācijai. Biedru naudas, ziedojumi, testamentārie novēlējumi, speciālās kampaņas līdzekļu vākšanai. Viena laba ideja, manuprāt, izveidot platformu, kur katram ir iespēja izveidot automātisku maksājumu. Piemēram, $2-5 nedēļā, ik pa divām nedēļām vai mēnesī. Tam vajadzīga daudz mazāka piepūle lēmumu pieņemšanā to darīt, tas ir salīdzinoši mazāk pamanāms ikmēneša tēriņos, bet kopsummā dod labu mehānismu līdzekļu ieguvē. Protams, ievērojami palīdz, ja vecākā paaudze savā testamentā atstāj kādu noteiktu summu, tādi novēlējumi būtu jāiegulda neaizskaramā pamatkapitālā un tikai procenti būtu lietojami vajadzību segšanai. Ja veido testamenta novēlējumus, tika ieteikts izvēlēties vienkāršus noteikumus, lai līdzekļus varētu ērti izmantot. Piemēram, kultūrai, izglītībai un ikdienas darbības nodrošināšanai. Visas organizācijas ir sasniegušas punktu, kur katrs nākamais gads pārvēršas par „mēs izdzīvosim vai nē“ gadu. Jo vienkāršāk mēs nodrošinām finansējumu, jo vairāk laika atliks domāt par mērķu sasniegšanu.

Nobeigšu savu stāstījumu ar izklaidējoša rakstura pasākumu. Sestdienas vakarā pēc garas darba dienas kongresā mūs iesēdināja autobusā un apciemojām Indianapoles piepilsētā Carmelā esošo koncertzāli. Tā bija bauda acīm un ausīm, skaista un moderna ēka, kuru tās vadītājs mums laipni izrādīja. Namatēvs mūs pārsteidza ar Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesmu. Neredzēta greznība un jau pieminētais amerikāņu plašums.

Bija patīkami satikties arī ar citiem kanādiešiem, piemēram, Juri Ķeniņu, kas aktīvi reklamēja nākamos Dziesmu svētkus Toronto. Pārliecināja braukt, piedalīties vai apmeklēt svētkus. Noteikti populārākais galdiņš kongresā.

Esot atpakaļ Kanādā, gribētu ieteikt padomāt, vai līdzīgu kongresu mēs varētu noorganizēt pie mums šeit jau tuvākā nākotnē, un pārdomāt to darīt arī ārpus Toronto. Tas katrai vietējai organizācijai dotu labāku saprašanu par centrālās organizācijas lomu un arī iedotu iespēju būt tuvākā kontaktā, tādējādi veicinot un stiprinot sadarbību.

Šobrīd labas enerģijas pilns,

Jānis Lielāmers,
LNAK biedruzinis

* * *

Atbalsts latviešu skolu ilgtspējai

Piektdienas pēcpusdienā Elisa Freimane vadīja semināru Atbalsts latviešu skolu ilgtspējai, kur piedalījās galvenokārt ASV latviešu skolas skolotāji. Šogad ASV ir 20 skolas ar 500 skolēniem. COVID atstāja negatīvas sekas arī skolām: skolnieku skaits ir sarucis par 20-30%, uzvedība un akadēmiskās spējas ir pasliktinājušās un vēl pa virsu – ir jātiek galā ar inflāciju. Apmeklēt Garezera Vasaras Vidusskolu prasa kādus $4000, un to nevar visu segt ar stipendijām. Arī Sveika, Latvija! ir dārga. Bija ieteikums proaktīvi piedāvāt stipendijas, lai vecāki zinātu, ka būs finansiāls atbalsts.

Pozitīvais ir tas, ka PBLA izglītības padome ir pelnījusi atzinību (un piekļuvi Latvijas izglītības iestādēm), ar savu lielo darbu izveidojot Sietiņu – on laina mācību materiālu apkopojumu, kurā tagad ir jau 13 000 vienību. Sietiņš bija izveidots, lai būtu rīks diasporas skolotājiem, bet izrādās, ka tas ir tikpat vērtīgs Latvijas skolotājiem. Sietiņu lieto visvairāk Latvijas skolās: www.sietins.lv

Semināra dalībnieki sadalījās atsevišķās grupās, lai pārrunātu, kā sekmēt skolu darbību. Bija vairāki ieteikumi, kas saistījās ar tehnoloģiju: palīdzēt bērniem lasīt pa Zoom; izveidot apps, ko lietot telefonā vai planšetē; izveidot tālmācības co-op, kur skolas varētu dalīties ar nodarbību novadīšanu Zoom vai ierakstos; gatavot audio ierakstus grāmatu tekstiem, kur bērns var lasīt līdz vai arī atkārtot pa teikumam un noklausīties sevi.

Skolotāji atzina, ka vecāku iesaiste ir ļoti nozīmīga. Viena skola pat nosaka, ka vecākiem ir visu laiku jābūt klāt un jāpiedalās līdzās bērniem.

Pateicoties tehnoloģijai, skolu un skolotāju sadarbība ir lielāka nekā jebkad. Skolotāji ir gatavi tīkloties un izmantot šīs jaunās iespējas. Īpaši jāpateicas Elisai Freimanei par visu, ko viņa ir paveikusi, vadot ALA izglītības nozari un reizē arī PBLA izglītības nozari. Netrūkst ideju, bet darbs ir liels, un lielākiem projektiem vajag cilvēkus, kuri ir gatavi nākt talkā. Ja jums ir interese darboties šinī laukā, sazinieties ar Elisu Freimani: education@alausa.org.

Ingrīda Zemīte,
LNAK vicepriekšsēde

Pirmpublicējums Kanādā iznākošajā laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 41.

Fotogrāfijas: Agra Asmus-Vāgnere un Jānis Lielāmers.

Turpmāk vēl