Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Jēkaba Voldemāra Timmas, Jāņa Gavenasa un Andreja Stūres izvadīšana 1915. gadā.

Sveicināti, lasītāji!

Brīvība ir cīņa. Diemžēl. Lāčplēša diena liek mums atcerēties par lieliem upuriem, kas ir bijuši vajadzīgi, lai mēs baudītu šodienas brīvību.

Rīgas Brāļu kapi liecina par latviešu ilgstošu cīņu par brīvību. Pirmie tur apbedīti ir brīvprātīgie Jēkabs Voldemārs Timma, Jānis Gavena un Andrejs Stūris. Tie cīnījās 1915. gadā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona sastāvā pret Vācijas armiju un krita Tīreļpurva kaujā. Izvadīšana notika no Rīgas Latviešu biedrības nama, kur ieradās simtiem cilvēku.

Latviešiem ir bijusi tā nelaime, ka par brīvību ir bieži bijis jācīnās citas valsts armijā. Pirmais latviešu strēlnieku bataljons bija daļa no cariskās Krievijas armijas. Pēc Latvijas republikas proklamēšanas izveidojās jaunas bruņotās vienības, kurām kā sabiedrotie pievienojās vācieši.

Un tad ātri viss kļūst sarežģīti. Rīgas Brāļu kapos apglabāti gan Neatkarības karā Latvijas pusē karojošie, gan Padomju Latvijas pusē karojošie sarkanie strēlnieki. Otrā pasaules karā kritušie no abām karojošām pusēm arī apglabāti Rīgas Brāļu kapos.

Tāds savdabīgs izņēmums ir, tā sauktie, „zaļie partizāni“, kuri 1941. gada jūlijā krita cīņās pret Sarkanarmiju. Vācijas armija 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā ļoti ātrā tempā ieņēma visu Latvijas teritorija, aizdzenot no tās Padomju Savienības spēkus. Bet, atkāpjoties, sarkanarmieši postīja, laupīja un slepkavoja. Lai aizsargātos pret šādiem darbiem pirms vācu vienību ierašanās, izveidojās vairākas brīvprātīgas vienības, bieži iesaistot bijušos Latvijas armijas karavīrus. Rīgas Brāļu kapos ir apglabāti 18 „zaļie partizāni“. Tie krituši dažādās vietās – gan Rīgā, gan pie Carnikavas, pie Olaines, Limbažos, Skrīveros. Viens miris mocekļa nāvē Valmieras cietumā.

Lāčplēša dienu ļoti aktīvi atzīmē Latvijā. Piedalās pārsvarā jaunāki cilvēki. Svecīšu nolikšana kapos un pie Rīgas pils mūra, kā arī lāpu gājieni ir šīs dienas neatņemama daļa. Šogad Uzvaras parks Pārdaugavā atguva savu sākotnējo nozīmi – uzvara pāri Bermonta spēkiem 1919. gadā. Piemineklis, kurš spēcīgi sludināja latviešu pakļaušanos okupācijas varai, ir pazudis, un nekas neliecina par to, ka tas kādreiz ir tur bijis.

Rīgas Brāļu kapos vēl šad un tad notiek pārapbedīšana – kāds lāčplēsis pārceļas pie saviem bijušajiem cīņu biedriem. Mums jārūpējas par to, ka esam tādā gatavībā, ka iespējamie ienaidnieki saprot, ka darīsim visu, lai paturētu savu brīvību, lai arī ko tas maksātu.

GN
2023. g. 15. nov.