Teātris

Palielināt / Enlarge

ALT ansamblis lugas “Lāčplēša liktenis” mēģinājumā. FOTO Ojārs Greste.

Ir pagājuši gandrīz seši mēneši kopš Austrālijas Latviešu teātris (ALT) svinēja 70 pastāvēšanas gadus ar Egīla Ķipstes lugu „Jāna“ (pēc Annas Brigaderes „Karaliene Jāna“).

Un tagad jau tuvojās ALT otrā svētku izrāde, kurā ALT atkal (varbūt mazliet pārgalvīgi) iepazīstinās skatītājus ar vienu no latviešu nozīmīgākajiem dzejnieka darbiem.

Andrejs Pumpurs (1841-1902) tiek uzskatīts par nacionāla romantisma dzejnieku, kurš savas daiļrades žanrā izmanto savas tautas teikas un vēstures elementus, pievēršot uzmanību tās tautas tradīciju, valodas un kultūras vērtībām. Nacionālais romantisms bija visspēcīgāks 19. gadsimtā Eiropā, kad pār vairākām tautām valdīja mazs skaits lielāku valstu imperijas (Krievijas, Austroungārijas impērijas un Britu impērija). Pumpura tautas opusa „Lāčplēsis, Latvju tautas varonis“ pirmais izdevums bija 1888. gadā, trešajos Latviešu Vispārīgajos dziedāšanas svētkos, un bija kā atbalsts latviešu tautas agrajiem centieniem uz neatkarīgas valsts dibināšanu.

Kā tad šo nozīmīgo darbu pasniegt šīs dienas latviešiem Austrālijā, viņu ģimenēm un draugiem? Kā iepazīstināt paaudzes, kas varbūt nemaz nav dzirdējuši ne par Andreju Pumpuru, ne Lāčplēsi, bet tajā pašā laikā nekaitināt tos, kas to labi zin un saprot un varbūt pat piedzīvoja Latvijas cīņas par pašnoteikšanos pēdējā simtgadē? Un kā šo stāstu par varoni, kas vairāku desmitgadu laikā pārvarēja gan cilvēciskus, gan necilvēciskus šķēršļus dēļ savas tautas, savilkt kopā saistošā, vieglā un īsā veidā?

Lāčplēša liktenis ir mūsu cenšanās padarīt šo stāstu saprotamu, it īpaši – jaunākajai paaudzei. Lāčplēša audžutēvs Lielvārdis, draugs Koknesis, labvēļi Staburadze un Ziemeļmeita, kā arī pretinieki – Kangars, Dīterihs un pat Spīdala – stāsta savus vērojumus par Lāčplēša piedzīvojumiem. Ne luga, ne stāsts, ne dziedājums, bet no visa pa druskai. Vai patiesība? Tas atkarīgs no tā, ar kādām acīm skaties, ar kādām ausīm klausies...

Notikumus un stāstus papildina Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa rokoperas Lāčplēsis fragmenti, pateicoties mūzikas ansamblim Jā, Melburnas latviešu jauniešu korim Ausma un dažiem vairāk vai mazāk pazīstamiem solistiem. Blakus jaunākiem aktieriem uz skatuves redzēsim jau pieredzējušus aktierus – Intu Geberti, Danu Iannu, Māru Kaziņu, Valdu Rubi, Pēteri Saulīti, Edgaru Vegneru, Matīsu Kaziņu un Ojāru Gresti. Krāšņumu un vispārējo noskaņu pieliek Roberta Birzes scenografija un Jāņa Kārkliņa apgaismojums.

Lāčplēša liktenis biļešu cena $30/$25, pamatskolas bērniem ieeja brīva.

Svētku izrāde sestdien, 23. decembrī, plkst. 14.00, Melburnas Latviešu namā (biļetes pie durvīm, vai arī iepriekš, sazinoties ar Ievu Ozoliņu – 0417833837, ieva.ozolins@gmail.com)

Atkārtojums AL59. KD, piektdien, 29. decembrī, plkst. 16.00, Melburnas Latviešu namā. Biļetes var iegādāties caur https://www.alkd.org.au/events

UN TAD VĒL!

Kopā ar Fonds Initium, Melburnas Latviešu biedrību un TheatreWorks (St Kilda), ALT piedalīsies promenādes izrādē Dickens Street – the Other, no otrdienas, 16. janvāra, līdz sestdien, 20. janvārim, Melburnas Latviešu namā. Tuvāka informācija sekos.

Ieva Ozoliņa,
ALT valdes priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“