Pārdomas Adventes laikā

Palielināt / Enlarge

„Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās...un ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.“ (Ef.6:17, 1.Tes.5:8). Zīmējuma autori: Raimonds un Robots (R.S. & AI Imagine).

Pasaules Enerģijas Taupīšanas Dienu (World Energy Conservation Day) atzīmē 14. decembrī, ar nolūku pasvītrot enerģijas patēriņa un lietošanas nozīmi mūsu ikdienas dzīvē, pieprasījumu pēc tās, kā arī tās ietekmi uz globālās ekosistēmas ilgstošu saglabāšanu. Starp 1842. un 1847. gadu, Julius Robert von Mayer, James Prescott Joule, un Hermann von Helmholtz atklāja un formulēja pamatu tam, ko mēs šodien apzīmējam par enerģijas nezūdāmības likumu (the law of conservation of energy). Savukārt, Svētie Raksti runā par Spēku no Augšienes (Lk.24:49). Šai tēmai esmu veltījis savu rakstu Spēks.

SPĒKS

Spēks ir – gandrīz var teikt – visa pamatā. Atcerēsimies, Bībele saka: „Dieva valstība stāv nevis vārdos, bet Spēkā.“ (I Kor. 4:20). Arī viens no mūsdienu zinātnes fundamentāliem atklājumiem ir – VISS IR SPĒKS. Šodien, to raksturojot, plaši lieto terminu Enerģija.

Enerģijai piemīt visneticamākās izpausmes, par kurām mēs, cilvēki, tikpat kā nezinām, bet jau radām kopīgos enerģijas likumus, ko mācām skolā.

1. ENERĢIJAS NEZŪDĀMĪBAS LIKUMS (the law of conservation of energy). Tas skan: Dažādi enerģijas veidi zināmos apstākļos var pārvērsties viens par otru, un tomēr saglabāt vienlīdzību ar sevi (daudzuma ziņā).

2. ENERĢIJAS MASAS LIKUMS Enerģija var pārvērsties par masu un otrādi, pēc formulas – enerģija līdzinās masai, kas reizināta ar gaismas ātruma kvadrātu.

E = m x c²

Pēc šī likuma Cilvēces turpmākā dzīve paredzama kā gaiša nākotne, jo no viena kilograma masas var iegūt 25 000 miljonus kilovat/stundu enerģijas.

3. Bez tam eksistē Vilhelma Ostvalda likumdošanas akts: „Netērē pa tukšo (neizšķied) nekādu enerģiju, bet lieto to!“

Dvēseles spēks

Civilizācijas Lielie Teksti kā Bībele un Vēdas spilgti ilustrē – kādā veidā lielākā daļa brīnumu uz Zemes saistās tieši ar cilvēka Dvēseles enerģiju. Brīnums ir, ka Dvēsele uzņem mazāku daudzumu enerģijas, bet izdala no sevis lielāku daudzumu enerģijas – gan apjomu, gan intensitātes ziņā. Dvēsele ir Perpetuum Mobile jeb mūžīgais dzinējs. Resp. – Dvēsele ražo vairāk enerģijas nekā patērē, uzņemot ar barību un informāciju, un tā tas turpināsies bezgalīgi. „Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.“ (2.Kor.3:18).

Bet Cilvēks kā būtne vēl nav pilnībā noformējies. Un tas savu Dvēseles spēku var lietot pēc izvēles – vai nu kolosālai uzcelsmei uz Zemes (t.s. Debesu Valstības uzcelšanai uz zemes), vai arī grautiņam. Arheoloģija, kā arī citi antīkie avoti liecina, ka vēsturē tas jau ir noticis, un ne vienreiz vien. Uzcelsmes gadījumā cilvēkam tiks dota atļauja doties Izplatījumā.

Šodien kopīgais stāvoklis un dinamika Cilvēcei uz Zemes tuvojas līdzīgi augstam līmenim kā sirmā senatnē, uz ko norāda gan artifakti, gan antīkie teksti, u.c. Tāpēc līdzsvars tehniskajai un garīgajai attīstībai kļūst extra nozīmīgs. Tieši līdzsvars cilvēka Prāta un Gara darbībai. Šo līdzsvaru cilvēks iegūst caur savu Dvēseli. Tādēļ informācija par cilvēka Dvēseli kļūst ļoti aktuāla.

Ētera spēks

Šai sakarā pakavēsimies pie Enerģijas vienas no universālām izpausmēm, un tas ir Ēters (skat.refer.). Par ēteru runājot, jāatceras, ka tas atrodas aptuveni pa vidu Matērijai un Garam. Ja uzzīmējam skalu, kur vienā galā atrodas Gars un kur lokalizējas cilvēka Dvēsele, tad otrā galā atrodas Matērija, kur lokalizējas cilvēka Miesa jeb Fiziskais ķermenis. Vidū atrodas Ēters – tur lokalizējas cilvēka organisma funkcionālās izpausmes: barošanās, aizsardzība un vairošanās enerģijas. Kad Gars ieiet Matērijā, rodas dzīvība. Kad Gars atstāj Matēriju, paliek pīšļi. Dabā ir tā iekārtots, ka visur eksistē pārejas posmi jeb miksētās joslas. Ēters ir tas apgabals dabā, kurā Gars pāriet Matērijā un matērija – Garā. Tieši tādēļ ēteru var visvieglāk sataustīt, sadzirdēt un pat saskatīt kā pulsējošu enerģijas sfēru, kurai vienlaikus piemīt konkrētība un abstrakcija. Ēters ir gan matērijas vieglās klātbūtnes izpausme, gan abstrakcija – Gara klātbūtnes izpausme. Tieši ēterā visvieglāk apzināties Gara realitāti un Dvēseles Varavīkšņaino dabu, jo Ēters kā viena josla jeb viens sevišķs līmenis Universā, pilda starpnieka funkcijas Matērijai Gara lietās un Garam Matērijas lietās. Caur ēteru var precīzi apzināties Gara kvalitātes, kuras citādi atrodas augstās abstrakcijas reģionos. Katrreiz būs nedaudz atšķirīgs šī kokteiļa sastāvs Ēterā – Gara un matērijas klātbūtne. Tie abi sakulti vienkopus, acīmredzot atkarībā no ārējiem apstākļiem.

Matērijas klātbūtne ēterā

Attiecībā uz Matēriju – Ēters ļauj pilnīgi apzināties tās klātbūtni sevī. Matērijas klātbūtne ēterā ļauj konstatēt ētera svārstības ar materiāliem līdzekļiem: fotografēšanu, skaņu ierakstu un citu vieglas fizikālās klātbūtnes izpausmi. Piemēram, ja gadās sastapt kādu Gara augstāko reģionu būtni, piemēram – eņģeli, tad tieši ēters palīdz to nofotografēt, nofilmēt vai pat veikt skaņu ierakstu un tml. Tādu gadījumu ir daudz. Fotografēšana ir iespējama, pateicoties ētera daļēji materiālajai un daļēji garīgajai dabai vienlaikus. Tāpēc šādi nofotografēts objekts bieži vien izskatās mazliet izplūdis, bet tomēr ar labi saskatāmām detaļām.

Gara klātbūtne ēterā

Ēteram, pateicoties Gara klātbūtnei, piemīt daudzdimensionalitātes īpašības. Piemēram, caur ēteru notiek biezo enerģiju teleportācija jebkuros attālumos. Pie biezajām enerģijām pieskaitāmas piemēram, cilvēka barošanās, aizsardzības un vairošanās ēteriskās enerģijas. Tās var relatīvi viegli nosūtīt no cilvēka uz cilvēku pēc vajadzības. Pie tam, te darbojas Telpas paradokss – jo lielāks attālums, jo vieglāk tas izdarāms. To arī pazīst mūsu civilizācijas visplašākais mantojums tūkstošiem gadu, un arvien vairāk pielieto naturālās dziedniecības veidos šodien, kā Reiki, Qigong, u.c. Bībelē uz šo principu norāda Jēzus vārdi: „Tas jums par labu, ka Es aizeimu. Ja es neaizietu (uz debesīm), Aizstāvis (Svētais Gars) nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to pie jums sūtīšu.“(Jņ.16:7). Jēzus atrazdamies debesīs, it kā tālumā, tomēr var būt un arī ir Savā Garā un ar Savu Spēku vēl tuvāk mums katram klāt, nekā Viņš bija pat toreiz saviem mācekļiem, pārstaigājot Palestīnas zemi. Šo attāluma Paradoksa principu labi zin Kristīgā ezoterika.

Jau rietumu senbaznīcās kā arī seno austrumu tradīcijās ir labi pazīstama svēto prakse, kas darbojušies naturālās dziedināšanas laukā. Tam piemēri aprakstīti Bībelē un līdz pat mūsdienām.

Svētdarbību spēks

Lielas metamorfozes cilvēka enerģētikā veic svētdarbības. Svētdarbību laikā notiek Debess un Zemes spēku apmaiņa (skat. rakstu „Templis“ LL Nr.743.). Kristību Sakraments, Svētais Vakarēdiens, Absolūcija un baznīcas liturģija vispār – rada izmaiņas cilvēka smalkajā veidolā. Vēlāk tas ietekmē arī tādas cilvēciskās īpašības kā prieks, miers un pat fiziskā līmenī: veselība, pārliecība par saviem spēkiem utt. Jau tādēļ vien, apmeklēt templi ir ieteicams pat vismierīgākajam un visveselīgākajam un vispašpārliecinātākajam cilvēkam, jo Dievnamā vienmēr būs kaut kas, ko cilvēks var pie sevis pilnveidot un nostiprināt. „Pēc tam Jeruzālemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē.“(Jņ.10:22-23)

Tik daudz par Spēku šoreiz.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(skat. D.Sc. Thornton Streeter „Centre for Biofield Sciences“, Gregg Braden „The Divine Matrix“, kā arī agrīnos autorus Arthur Powell, Annie Besant, Geoffrey Hudson, u.c., Laikrakstā „Latvietis“ Nr. 725. rakstu „Kāda starpība ir starp Dvēseli un Garu?“ , un LL Nr. 743. rakstu „Templis“, u.c.).

(Bībelē skat. par Spēku: Mat.6:13, Mk.5:30, Lk.1:35, Lk.5:17, 6:19, Rom.1:20, 1.Kor.1:24, 2.Kor.3:18, Atkl.7:12, u.c., Bībele par Dvēseli: Ps.19:8, 23:3, 34:3, 103:1-2, Jer.31:25; Vēdās skat. Rigveda, Upanišada, Bhagavad Gita u.c.)