Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Janvāris ir bagāts ar Latvijai nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem.

1905. gada 13. janvārī sākās Piektā gada nemieri. Demonstrācijā Rīgā pie Dzelzs tilta cara karaspēks šāva uz 40 000 lielu rīdzinieku demonstrāciju. Nav precīzi zināms upuru skaits, bet var lēst, ka nogalināja 56, bet ievainoja ap 70 tās dalībnieku.

Lai atzīmētu demonstrācijas 25. gadadienu, ielu, kur notika demonstrācija, 1930. gadā pārdēvēja par 13. janvāra ielu. 1905. gada notikumi ir arī attēloti Brīvības piemineklī, un 1960. gadā 13. janvāra ielas galā tika atklāts piemineklis 1905. gada cīnītājiem.

1905. gada revolūcija bija sākusies 9. janvārī Asiņainā svētdienā Sanktpēterburgā, kad tur apšaudīja protesta gājienu, kura rezultātā bija ap 130 nogalināto un 350 ievainoto.

1917. gada 5. janvārī sākās Ziemassvētku kaujas – latviešu strēlnieki pārrāva fronti pie Ložmetējkalna. Pēc vecā kalendāra, kas vēl bija spēkā tai laikā, šī diena bija tieši 1916. g. 23. decembrī. Kaujas beidzās 11. janvārī, jeb, pēc vecā stila, 1916. gada 29. decembrī.

Ziemassvētku kaujas atzīmē katru gadu – šogad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās Ziemassvētku kauju 107. gadadienas atceres brīdī Ložmetējkalnā. Tajā pašā dienā Ziemassvētku kauju muzejā notika Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta un jaunsargu svinīgā solījuma ceremonija ar prezidenta piedalīšanos.

Jāatceras, ka latviešu strēlnieki cīnījās Krievijas cara armijas rindās pret vāciešiem.

Divus gadus vēlāk, neilgi pēc Latvijas valsts proklamēšanas, Vācijas okupētajā Rīgā jaunā valdība Kārļa Ulmaņa vadībā bija spiesta pamest Rīgu un bēgt caur Jelgavu uz Liepāju. Rīgā iesoļoja latviešu sarkanie strēlnieki, un 13. janvārī Rīgā notika Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongress, kurā pasludināja Padomju Latviju, pieņēma tās satversmi un par valdības galvu iecēla Pēteri Stučku.

Turpinājumā Ulmanim lojālās bruņotās vienības cīnījās kopā ar vāciešiem pret Padomju Krievijas atbalstītiem lielinieku spēkiem. Sadarbība ar vāciešiem ilga mazāk nekā pusgadu, bet tas ir stāsts citam mēnesim.

1991. gada 13. janvārī Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika Tautas frontes rīkotā Vislatvijas protesta manifestācija ar 500 000 dalībniekiem. Tas bija sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju Armijas bruņotajām akcijām Lietuvā. Sākās Barikāžu laiks.

Tas viss tikai janvāra pirmajā pusē!

GN
2024. g. 10. janv.