Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Jau vairākus gadus publiskajā telpā skan sūdzības par nepietiekamo finansējumu vēsturei. Tāpēc vajadzēja būt iepriecinoši dzirdēt, ka Latvijas Zinātnes padome ir izlēmusi piešķirt 1 674 000 eiro no 2023. līdz 2026. gadam projektam Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003.

Finansējums piešķirts valsts pētījumu programmas „20.-21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze“ ietvaros. Tās virsmērķis ir definēts Ministru kabineta rīkojumā kā: „veicināt Latvijas un starptautiskās sabiedrības izpratni par aktuāliem 20.–21. gadsimta Latvijas vēstures jautājumiem“.

Tas viss liekas apsveicams, līdz kamēr sākam iedziļināties atbalstītā projekta paredzētajā darbībā. Projekts nosaukts: „Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi“.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca definē „morfoģenēze“ kā 1.joma: bioloģija: Organisma un orgānu izveidošanās un attīstība; 2.joma: ģeoloģija: Zemes virsas reljefa formu izcelšanās un attīstība. Vārda cilme ir grieķu „morphē“ – „veids, forma“ un „genesis“ – rašanās“.

Lai saprastu, kāda „morfoģenēze“ ir paredzēta, jāieskatās projekta sīkākā aprakstā. Tur paskaidrots, ka ir paredzēts: „nostiprināt publiskajā diskursā jaunus kritērijus, kā interpretēt Latvijas 20. gadsimta vēsturi, rosināt jaunas konceptuālas idejas par Latvijas valstiskuma attīstību,...“ un „mikro un nemo vēstures kontekstā pārinterpretēt Latvijas 20. gadsimta vēstures nacionālo naratīvu“.

Latvijā jau esam cietuši no vēstures „pārinterpretācijas“ – padomju okupācijas laikā fakti tika stiepti vienā virzienā, neminot tā laika naratīvam neērtos faktos. Šāds projekta apraksts liek saprast, ka pētnieki uzskata, ka šodien fakti arī tiek stiepti kaut kādā nepareizā virzienā, un projekts noliks visus uz „pareizā ceļa“.

Šis nav pirmais valsts finansētais projekts, kura mērķis ir bijis kaut kādā veidā „pārinterpretēt“ vēsturi.

Daudz svarīgāk par vēstures „pārinterpretēšanu“ šobrīd ir fundamentālā pētniecība, atklājot faktus un tos sistematizēt. Ir viegli uzskaitīt daudzus iespējamus projektus, pat saistītus tikai ar okupācijas laiku, kuriem ir viegli definēt mērķus, noteikt informācijas avotus un pētniecības veidu, bet kuri netiek veikti, jo trūkst finansējuma.

Balstoties uz faktiem, un neveicot nekādu pārinterpretēšanu, tikpat svarīgi ir mūsu naratīvu jeb stāstu popularizēt gan Latvijā, gan ārzemēs.

GN
2024. g. 17. janv.