„Austras stundā“ staro „Mātes piens“

Latviešu Fonds

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Kadrs no filmas „Mātes piens“.

Palielināt / Enlarge

Kadrs no filmas „Mātes piens“.

Pazīstamā latviešu rakstniece Nora Ikstena saka, ka latvieši baidās atklāti izrādīt savas jūtas. Tā nu ir, bet 6. janvārī Latviešu Fonda pirmā jaunā gada Austras stunda vibrēja ar emocijām! Austras stundas Zoom viešņas Nora Ikstena un režisore Ināra Kolmane saistīja un aizkustināja klausītājus ar savām siltajām un sirsnīgajām atbildēm uz jautājumiem; asaras izraisīja smagās tēmas, kas pārrunātas Kolmanes filmā Mātes piens. Balstīta uz Ikstenas vispopulārākās un visvairāk tulkotās grāmatas motīviem Mātes piens (angliski Soviet Milk) filma ir ieguvusi astoņas Lielā Kristapa nominācijas un ievērību ārzemēs – filmu festivālos Eiropā, ASV, pat Meksikā un tālajā Mali.

Mātes piens stāsts saistās ar trīs paaudžu sieviešu likteņiem no Otrā pasaules kara beigām līdz Atmodas laikam 1989. gadā, vienlaicīgi esot konkrēts un simbolisks. Māte, talantīga ārste, nepanes padomju ideoloģijas varmācību un melus. Viņa pamazām psiholoģiski un fiziski sabrūk. Zaudē savu karjeru, mīlestību un pat mātes instinktu kopt bērnu – liedz savam zīdainim mātes pienu. Tā ir meita, kopā ar sabiedrības atstumto Jesi, kas māti mūža galā kopj. Filmas saturs ir nospiedošs, bet dod cerību – Jese ir mīlestības un ticības simbols (tumsā ir jāsaredz gaismu); meita un vecāmāte atspoguļo latviešu sievietes sīkstumu un spēku. Filma beidzas ar otro Latvijas Atmodu.

Noras un Ināras pieredzē skatītājiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē „šis stāsts aizķer sirdis“. Ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai, „stāsts ir atkal aktuāls“ un mierīgajās Eiropas zemēs „cilvēki mostas“, tā Nora. Ināra – „Cilvēki sēž un brīdi klusē pirms aplausiem, filmai beidzoties, un tā mums liela balva, jo mēs redzam, ka viņi iziet no zāles domājoši“. Abām grāmatas un filmas noslēgums ir kā cerību zvaniņš, kas ilustrē, ka ļaunas varas nepastāv mūžīgi. Mātes piens ir daļa no izdevniecības Dienas Grāmata sērijas Mēs. Latvija XX gadsimts.

Anete Ivsiņa no Toronto iepazīstināja klausītājus ar Noras Ikstenas un Ināras Kolmanes daudzajiem panākumiem un profesionāli vadīja Austras stundas norisi. Viņa izteica pateicību māksliniecēm par to, ka jaunākajām paaudzēm, it sevišķi ārzemēs, tiek klāstīts par padomju laika dzīvi un sistēmas ietekmi uz vecāku un vecvecāku garīgo veselību. Filma ir vizuāli vēsturiski ļoti akurāta – gan apģērbi, mēbeles, trauki, pat vecās vilciena sliedes ir oriģinālas.

Ikstenas grāmata ir skolas programmā un filmu rāda Latvijas vidusskolās. Jaunie ir izrādījuši lielu interesi – dažiem vēsturiskie notikumi ir pazīstami, citi brīnās – vai tiešām skolēniem bija jāvelk sarkanie kaklauti un jādzied par „lielo tēviju“? Nora – „Mēs atšķiramies no padomju laika ar to kad tad, mēs dziedājām ar spīti sirdī; tagad mēs dziedam prieka dēļ“. Viena Liepājas vidusskolas audzēkņu novērtējumā: „Filmai ir drūma noskaņa, kas atstāja prieku par to, ka dzīvoju mūsdienās, brīvajā valstī.“ Grāmata Mātes piens ir izdota arī Braila rakstā vājredzīgajiem un drīzumā būs pieejama arī „vieglajā valodā“.

Latvijā filmu redzējuši 42 000 skatītāji. Latviešu Fonda 6. decembra Austras stunda deva tautiešiem visā pasaulē brīnišķu iespēju ieskatīties filmas „aizkulisēs“. Zoom klausītāju pulkā bija skolotājas, literāti un LF dalībnieki no Amerikas, Kanādas, Latvijas un pat Igaunijas. Un Noras un Ināras sirsnība un personīgās atmiņas radīja intīmu klātesamības gaisotni, ko varēja just pat cauri interneta ēteram.

Latviešu Fonds ir lepns būt viens no filmas atbalstītājiem – kā Ināra Kolmane atzīmēja, LF devums filmas tapšanā bija patiešām būtisks! Jāpiemin, ka šajā gadā filma tiks demonstrēta vairākos festivālos un klātienes radošajos pasākumos. Nesen to varēja noskatīties Ņujorkā un vairākās Kanādas pilsētās; pavasarī to izrādīs Bostonas latviešiem, kā arī tautiešiem citos latviešu centros. Nākotnē Mātes piens būs pieejama straumēšanai ārpus Latvijas.

LF priekšsēde Renāte Kenija (Kenney) atgādināja publikai, ka cēlonis Latviešu Fonda dibināšanai bija iepriekšējo paaudžu dziļās ilgas pēc Latvijas neatkarības, ka latviešu kultūras saglabāšana un celšana ir Fonda misija un jēga. Rakstnieces Noras Ikstenas un režisores Ināras Kolmanes jaunrade vairo latviskuma kultūras bagātību. Latviešu Fondam tas dod iedvesmu turpināt darbu un aicināt tautiešus talkā un atbalstā. Dosim, dzīvosim!

Ilze Pētersone,
Latviešu Fonds
2024. gada 6. janvārī.
Laikrakstam „Latvietis“