„Sadziedami mēs, māsiņas...“

Palielināt / Enlarge

„Tautumeitas“. No kreisās: Laura Līcīte, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne, Ilona Dzērve. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

„Tautumeitas“. No kreisās: Laura Līcīte, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne, Ilona Dzērve. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

„Tautumeitas“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

„Tautumeitas“ ar pavadītājiem. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

„Jōra“. No kreisās: Kalvis Vītols, Dārta Drava, Lauma Matule, Ivars Štubis. FOTO Ojārs Greste.

Spriežot pēc pārpildītās Sentkildas (St Kilda) pilsētas nama un skatītāju/klausītāju neviltotās sajūsmas, AL59.Kultūras dienu rīcības komitejai piepildījusies iecere uz KD Melburnā aicināt un atvest Latvijas mūsdienu tautas mūzikas grupu Tautumeitas. Jau Atklāšanas koncertā viņas mūs iepriecināja (labāk teikt – sajūsmināja) ar savu sniegumu un neviltoto enerģiju. Tie, kam kabatā vēl nebija biļetes uz Latvijas viešņu koncertu, centās ar skubu to iegūt (vai biļetes vēl bija pieejamas, to gan nezinu...)

Kā „koncerta iesildītājus“ dzirdējām Latvijas post-folk grupu Jōra. Šī grupa izveidojusies 2020. gadā, un tajā spēlē un dzied bijušais sidnejietis Ivars Štubis, Dārta Druva (vijole un balss), Lauma Matule (kokle, stabule, balss) un Kalvis Vītols (perkusijas, balss). Jōra lībiešu valodā nozīmē ezers. Latviešu valodā ir vārds jūra, kas nozīmē jūra, kaut gan agrāk arī baltu valodās vārda jūra nozīme bija ezers, tomēr ar laiku tas mainījās. Jōra savā skanējumā cenšas sapludināt Latvijai un Ziemeļeiropai piederīgo. Tā kā šī ir jauna grupa, un savā ziņā man bijusi arī personiska interese vērot, kā veicas Ivaram Štubim Latvijas mūzikas pasaulē, bija prieks vispirms dzirdēt viņus spēlējam vairākos KD pasākumos, 3x3 un VV, kā arī tagad ieraudzīt, ka viņiem ir paredzētas vairākas uzstāšanās Melburnā austrāliešu publikai janvāra otrajā pusē. Koncertu Jōra ieskandināja salīdzinošo pieklusinātām latviskām, arī skandināviskām skaņām. Neskatoties uz to, ka pēcpusdienas pievilkšanas spēks nenoliedzami bija Tautumeitas, Jōra guva lielu publikas atsaucību un sajūsmu.

Pēc neliela iekārtošanās brīža ar attiecīgā tehniskā iekārtojuma saskaņošanu, uz skatuves vispirms parādījās perkusionists un kontrabass, un tikai pēc brīža uzpeldēja Tautumeitas. Uzpeldēt varbūt nav īstais vārds – uzbangoja? Ar enerģiju un vilinošām, it kā maģiskām kustībām, viņas savu koncerta daļu (gandrīz divas stundas) ar dziesmu Rise up (Celies). Tas bija savdabīgs skanējums, kurā dzirdējām vecu teicēju balsis, uz kurām Tautumeitas it kā atbildēja. Meistarīgs un mūsdienīgs latviešu vēstures, tagadnes un nākotnes apvienojums. No vairākiem klausītājiem dzirdēju, ka esot bijis grūti saprast vairāku dziesmu vārdus – citi teica, ka precīzi sapratuši katru vārdu. Tautumeitas bieži dzied mūsu latviešu valodas bagātīgajās izloksnēs.

Sekoja dziesmas, kas Tautumeitu raksturīgajā sabalsojumā izklausījās gan mistiskas, gan izteikti latviskas. Dziedātājas savas balsis ir saskaņojušas tā, lai izklausās it kā nāktu iz purviem, iz mežiem, iz Latvijas pilskalniem ar visu savu burvestību. Romantiski, spēcīgi, mistiski, sievišķīgi, izaicinoši – pretrunas un harmonijas. Tādēļ koncerta priekšpēdējā dziesma Raganu nakts bija izcila kulminācija, tās noskaņojums šķiet īpaši piemērots Tautumeitu kustību, balsu un tērpu apvienojumam. Grupa izteica gandarījumu, ka Melburnas koncertā klāt ir viņu krusttēvs Ivars Cinkuss un krustmāte Brigita Stroda. Te jāpiemin, ka bijušās melburnietes Brigitas Strodas darinātie vainagi tiešam paspilgtināja Tautumeitu tērpus – un pieļauju, ka šie cēlie vainagi arī pašām dziedātājām radīja burvestīgo un mistisko noskaņojumu. Koncertā bija arī iekļauta ukraiņu dziesma. Sēdēju netālu no sponsora Dnistera pārstāvja, un viņš bija līdz asarām aizkustināts. Koncertu noslēdza ar ņipru un brīžiem lirisko dziesmu Arājiņš. Dziedāja tā, ka kājas, krēslos sēžot, lēca līdz. Ja mēs būtu Latvijā, publika būtu cēlusies kājās sajūsmā, bet Austrālijā mums tādas tradīcijas nav. Lieki teikt, Tautumeitu koncertu pavadījām lielā sajūsmā. Viena dzirdēta atziņa bija par lielisko latvisko sieviešu enerģiju, kas plūda cauri koncertzālei.

Jāpiemin, ka Tautumeitas apmeklētājus iepriecināja vēl vairākkārt KD norises laikā. Dziedāja viņas Noslēguma koncertā, kur viena Tautumeita pēcāk pievienojās kopkora soprānu rindām. It kā viņas vai viņām līdzīgas Garšvielu meitenes mūs izklaidēja (Let me entertain you) Raibajā pēcpusdienā. Sajūsmas kliedzieni un aplausi – tādas tautumeitas vēl nebija redzētas!

Nopietns pieteikums Eirovīzijai. Un 2023. gadu viņas noslēdza, dziedot jaungada sagaidīšanas ballē. Katrai Austrālijas latviešu jauniešu paaudzei ir sava dziesma. Nesenajā vēsturē 1989. gadā tā bija Saule, Pērkons, Daugava, kad komponists Mārtiņš Brauns viesojās Austrālijā. Šogad jauniešu dziesma šķiet Tautumeitu dziedātā Sadziedami. Balles apmeklētāji dejoja, lēca, dziedāja līdz un aicināja atkārtot dziesmu, kura, šķiet smeldzīgi piemērota visiem laikiem:

„Sadziedami mēs, māsiņas,
Kamēr vienā vietiņā;
Kas to zina citu gadu,
Kur mēs kura līgosim.“

Valda Liepiņa
Laikrakstam „Latvietis“