„Lāčplēša liktenis“

Palielināt / Enlarge

Skats no ALT izrādes „Lāčplēša liktenis“. No kreisās“ Pēteris Saulītis (Lielvārdis), Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis), Valda Rube un Māra Kaziņa (ļaudis), Karmena Drēziņa (Laimdota), Edgars Vegners (Burtnieks), Ronans Lārmanis (Koknesis), Dana Ianna (Spīdala), Gatis Zundurs (Aizkrauklis). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis) pie ezera. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Pēteris Saulītis (Lielvārdis), Edgars Vegners (Burtnieks), Gatis Zundurs (Aizkrauklis) – „Latvju zeme vaļā stāv“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Līkcepure (Ojārs Greste), Kangars (Matīss Kaziņš). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis), Kangars (Matīss Kaziņš), Dana Ianna (Spīdala). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Kārla Jaudzema (Staburadze) un Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis) un Zenta Šūberte (Ziemeļmeita). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Justs Karantajers (Tumšais bruņinieks), Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis) un Dana Ianna (Spīdala). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ēriks Stepaņuks (Lāčplēsis), Ronans Lārmanis (Koknesis). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Miķelis Stepaņuks (Dīterihs). FOTO Ojārs Greste.

Andreja Pumura eposs Lāčplēsis tapis laikā no 1872. līdz 1887. gadam – latviešu tautas pirmās Atmodas laikā. Tas tika izdots III Vispārējos latviešu Dziesmu svētku laikā – 1888. gadā.

Toreiz eposa tēmas bija saistītas ar bagāto vācu muižnieku – baronu attiecībām ar latviešu tautas pieticīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kādos tai laikā dzīvoja lielākā daļa tautas.

Simts gadus vēlāk – 1988. gadā, Zigmara Liepiņa rokopera Lāčplēsis ar ievērojamās dzejnieces Māras Zālītes vārdiem piedzīvoja vairāk nekā 40 izrādes un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem kultūras notikumiem latviešu tautas trešās Atmodas laikā, kas vainagojās ar Latvijas kā neatkarīgas nacionālas valsts atjaunošanu un padomju okupantu izvešanu.

Uz šī fona pēc 35 gadiem ir bijis vērienīgs producentes Ievas Ozoliņas projekts – iestudēt nacionālo eposu Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienu ietvaros. Rezultātā tapušais iestudējums, kas tika demonstrēts kā izrāde gan pirms KD 23. decembrī, gan arī kā uzvedums KD ietvaros – 29. decembrī, guva satriecošus panākumus. Tā bija ļoti laba daudzu faktoru kombinācija. Ļoti talantīgo, jauno aktieru un ALT izcilnieku sadarbība bija lieliska. Viņus prasmīgi atbalstīja mūziķi un dziedātāji, kas papildināja skatuves darbību ar dziesmām no Zigmara Liepiņa rokoperas Lāčplēsis.

Iestudējums bija izcils ar Roberta Birzes scenogrāfiju. Viņa radīto tēlu tehniskā burvība līdz šim nebija redzēta Latviešu namā. Bet galvenokārt KD priekšnesuma skatītāji entuziastiski reaģēja uz klasisko pasaku par jauno ļaužu mīlestību un labā triumfu pār ļauno, kas ietīts sarežģītā stāsta līnijā ar neviennozīmīgām – traģiskām, bet tomēr cerīgām beigām!

Jāpiemin Ērika Stepaņuka meistarīgais izpildījums Lāčplēša lomā, kuru ļoti prasmīgi atbalstīja viņa draugs Koknesis (Ronans Lārmanis), viņa ienaidnieki – ļoti ļaunais Dīterihs (Miķelis Stepaņuks) un Tumšais bruņinieks (Justs Karantajers) un viņa slepkavas – oportūnistiskais un divkosīgais Kangars (Matīss Kaziņš) un viņa atbalstītājs (Gvido Zundurs).

Jauno sieviešu tēli sniedza spēcīgu priekšnesumu. Karmena Drēziņa, kas bija visur KD, pārsteidza kā Laimdota, Kārla Jaudzema kā Staburadze, Dana Ianna kā Spīdala un Zenta Šūberte (pirmajā izrādē) un Inta Gevere (otrajā izrādē) kā Ziemeļmeita.

Viena no manām mīļākajām ainām bija 3. – gudro, bet šķietami neefektīvo karaļu – Lielvārda (Pēteris Saulītis), Burtnieka (Edgars Vegners) un Aizkraukļa (Gatis Zundurs) tikšanās, kur katrs bija iespaidīgi ietērpts, Ilzei Šēnbergai rūpējoties par tērpiem un rekvizītiem. Edgars bija atbildīgs arī par efektīgo zobenu cīņas un cīkstēšanās ainas horeogrāfiju.

Ilggadīgās, iemīļotās aktrises, māsas – Māra Kaziņa un Valda Rube kopā ar Intu Gebertu izklaidēja ar daudzām nelielām, bet iespaidīgām lomām. Par mūziku rūpējās rokgrupas JĀ mūziķi – Kaspars Švolmanis, Edmunds Eimanis un basģitārists Olivers Vilss. Visas izrādes laikā labi dziedāja ļoti talantīgais jauniešu koris AUSMA.

Vēl par izcilo Roberta Birzes scenogrāfiju, kas ļoti iedvesmoja. Tā sastāvēja no 5 lieliem LED ekrāniem (katrs apmēram 2 m augsts un 80 cm plats), kas bija izvietoti ar izliekumu uz skatuves aizmuguri. Roberts bija radījis īpaši pārsteidzošus vizuālos tēlus, izmantojot modernākās mākslīgā intelekta programmas, kas spilgti izcēla šī izdomātā stāsta saturu un attīstību. Tehniskajā komandā bija Jānis Kārkliņš, Artūrs Landsbergs un Tija Lodiņa.

Lāčplēša liktenis 2023. gadā Melburnā Austrālijā bija aizraujošs projekts un latvisks līdz galam. Ieva Ozoliņa un visa aktieru un atbalsta komanda ir pelnījuši mūsu atzinību par izaicinošo un veiksmīgo iestudējumu.

Greims Andersons (Graham Anderson)
Laikrakstam „Latvietis“