Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: Kas ir laika ģenitīvs?

Ralfs nesen ierosināja izskaidrot, kas ir piederības ģenitīvs; izrādās, īstais intereses objekts esot laika ģenitīvs.

Ģenitīvam ir daudz funkciju, viena no tām – laika nozīmes izteikšana. Lietvārdu ģenitīvā – vienu pašu vai ar prievārdu – varam izmantot, raksturojot laiku. Dažkārt nozīmju nianses saplūst, uztveramas tikai kontekstā. Piemēram, pavasara darbi (darbi, kas notiek, veicami pavasarī), vasaras drēbes (drēbes, kas valkājamas vasarā), rudens aršana (aršana, kas veicama rudenī), ziemas prieki (prieki, kas gūstami ziemā); visiem minētajiem piemēriem atklājas pavisam cita nozīme, ja ģenitīvā lietoto vārdu uztveram par darītāju: tad „pavasara darbi” ir 'darbi, ko veic pavasaris' utt.

Vēl daži piemēri: diennakts novērojumi, rīta stunda, pusstundas pārtraukums, vakara migla, laika rats, pusnakts serenādes, celties pirms ausmas, iet no rīta, padarīt aiz gara laika, aiziet bez laika, kopš dzimšanas, pēc tā vakara.

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda #dzimtāvaloda #raksti #rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu #valodairkāupe