Cīravas Aptiekas dižozola saglabāšana

Palielināt / Enlarge

Cīravas Aptiekas dižozols. FOTO Māra Vidnere.

Palielināt / Enlarge

Cīravas Aptiekas dižozols. FOTO Māra Vidnere.

Pagājušā gada nogalē 17. novembrī cīravietes Māra un Nora Vidneres portālā manabalss.lv uzsāku novadnieku parakstu vākšanu iniciatīvas Cīravas dižozola saglabāšana atbalstam, kuras mērķis ir prasīt pašvaldībai pārvietot ārpus krāšņā Aptiekas dižozola aizsargājamās teritorijas okupācijas laikā nepārdomāti izveidotu autoceļu. Līdz 2023. gada nogalei iniciatīvu atbalstīja 405 iedzīvotāji, kas bija pietiekams skaits, līdz ar to iniciatīva tika iesniegta Dienvidkurzemes novada pašvaldībai. Šobrīd iedzīvotāji joprojām gaida pašvaldības viedokli un iespējamos risinājumus, bet pa to laiku iniciatīvas atbalstītāju skaits jau pārsniedz 440 novadniekus.

Esam Eiropas dižkoku lielvalsts ar otru lielāko dižkoku blīvumu tūlīt aiz Lielbritānijas. Mums ir daudz skaistu, koptu dižkoku, daudz savvaļā augošu un tos visus aizsargā Ministru Kabineta noteikumi Nr. 264, kas nosaka, ka koka vainaga projekcijas laukumā un 10 metrus ap to nedrīkst veikt darbības, kas var traucēt koka augšanai un dabiskai attīstībai, nedrīkst novietot smagas lietas, kā arī šo teritoriju drīkst attīrīt no citu traucējošu koku un krūmu apauguma. Viss šķiet tik saprotami, taču dzīves realitāte mēdz būt atšķirīga. Dienvidkurzemes novadā, Cīravas pagastā, Cīravas Aptiekas dižozola garajā mūžā dažādi apstākļi izvērtušies tā, ka ar likuma burtu vien nepietiek un ir nepieciešama iedzīvotāju un pašvaldības abpusēja patiesa izpratne par dižkoka vērtību un sadarbība, lai tā aizsardzības pasākumi tiktu ieviesti dzīvē.

Pie Ozoliņu mājām Cīravas pagastā slejas varenais, ainaviskais Aptiekas ozols. Okupācijas gados meleorācija negatīvi ietekmēja ozolam pieejamo valgmi un caur tā zariem tika izvilkta elektrolīnija. Ozoliņu māju saimnieki kopj un rūpējas par ozolu un jau vairāk kā 30 gadus cīnās lai tiktu pārcelts jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados nesaskaņoti iebruktais ceļš, kas atrodas tikai 3 m no ozola stumbra un šķērso dižozola saknes. Nepieciešams pārcelt pašvaldības grants autoceļa posmu tikai 70 m garumā, pietam kaimiņam, zemes īpašniekam nav nekādu pretenziju pret zemes nodošanu pašvaldībai, lai sakārtotu ozola vidi.

Laikam ejot un valsts iekārtām mainoties, ceļš mainījis statusu un nu jau kļuvis par pašvaldības aprūpē esošu autoceļu, kuru regulāri kopj, uzlabo un aizvien intensīvāk izmanto. Māju saimnieces Māra un Nora Vidneres pēdējās desmitgadēs ir vērsušās gan Cīravas pagasta pārvaldē, gan Dienvidkurzemes novada pašvaldībā, gan Aizputes novada administrācijā, gan Dabas aizsardzības pārvaldē, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un citur ar lūgumiem pārvietot autoceļu tālāk no ozola, ārpus tā aizsargājamās zonas, taču, iestādēm piesaistot divus dažādus kokkopjus, ir konstatēts, ka izbūvētais ceļš nav labvēlīgs kokam, tomēr nav arī būtiski nelabvēlīgi ietekmējis koka attīstību.

Tie paši Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija. Aptiekas ozols aug uz robežas, iesakņojies ārpus apdzīvotas vietas Cīravas pagastā, ar saviem zariem tas stiepjas pāri jau esošam pašvaldības autoceļam, kas joprojām nav Cīravas ciema teritorijā, bet zaru gali, kā arī 10m aizsargājamā josla aiz vainaga projekcijas jau iestiepjas Cīravas ciemā, kas ir apdzīvota vieta.

Veidojas strīdīga un neskaidra situācija, kuru par labu ozolam var atrisināt tikai tad, ja Cīravas un Cīravas pagasta iedzīvotāji un pašvaldība patiesi novērtētu šī varenā, staltā dižozola vērtību un kopīgiem spēkiem sadarbojoties rastu labāko risinājumu dižkoka ilgmūžības nodrošināšanai.

Saite uz iniciatīvu portālā manabalss.lv: https://manabalss.lv/ciravas-dizozola-saglabasana/show

Ivars Šmits,
Spēkozola kustība