Koncerts „KamerDzirksteles“ austrālieša skatījumā

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Laima Jansone (kokle), Lija Andersone (dejo). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Karmena Drēziņa (flauta), Sofija Kirsanova (vijole). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Priekšā: Lija Andersone, Sofija Kirsanova, Džordžīna Luisa (Georgina Lewis); aizmugurē: koncerta organizētāja Anita Andersone, Karmena Drēziņa, Laima Jansone. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams pasniedz ziedus. FOTO Ojārs Greste.

Šis koncerts, kas notika Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienu ietvaros, izrādījās hipnotisks no paša sākuma līdz beigām. To ievadīja Latvijas mūziķes, koklētājas Laimas Jansones lēnais gājiens pa skaistās St. Kildas Svētās Trīsvienības baznīcas eju, dejotājas Lijas Andersones pavadībā.

Šis mūzikas un kustību savijums – sprigans skaņas un vizuālā sakausējums – ieplūda programmas pirmajā skaņdarbā Kadiķis, kurā Jansones spēli izgaismoja Andersones improvizētā deja. Jansones kokle – man jauns instruments – izstaroja reizē valdzinošu un hipnotisku, viļņveidīgiem rakstiem pārbagātu skaņu.

Pēc četriem īsiem Jansones skaņdarbiem muzikālā stafete tika nodota vijolniecei Sofijai Kirsanovai, kura izpildīja divas daļas no Latvijas vadošā komponista Pētera Vaska jaunākā darba Sonata estiva jeb – Vasaras sonāte solo vijolei.

Kaut gan jau zināju par Pēteri Vasku, šī bija mana pirmā iespēja dzirdēt viņa darbu dzīvā izpildījumā. Viņa mūzika, Kirsanovas lieliskajā izpildījumā, bija pārliecinoša un dvēseli aizkustinoša.

Piepildīta ar straujām pasāžām, apvienojumā ar pizzicato, mūzika pauda aizliedzošu vienkāršību (forbidding starkness), kas vienlaikus piesātināta ar skaistumu.

Kirsanovai tad pievienojās flautiste Karmena Drēziņa, lai izpildītu Vaska skaņdarbu ciklu Vasaras dejas – īsu, kustīgu skaņdarbu sēriju, kas svin vasaras saulgriežus. Pēc Drēziņas oriģinālkompozīcijas Elpa pianiste Džordžīna Luisa izpildīja Vaska darbu Cikls: II Noktirne, kas izcelts no komponista apjomīgā darba solo klavierēm Cikls/Cycle. Šis lēnais, maigais skaņdarbs – minimālistiska un ar šūpuļdziesmas noskaņu – savā sniegumā bija izsmalcināts. Ansamblis pilnajā sastāvā – mūziķi un dejotāja – apvienojās koncerta noslēdzošajā skaņdarbā Bez gaismiņas nedzīvošu, kas izskanēja uz priecīgas un svinīgas nots. Tas, kas šo koncertu patiesi pacēla pāri atsevišķiem skaņdarbiem un izpildījumam, bija prasmīgā kuratores pieeja, šo mūziku uztverot kā viengabalainu un nepārtrauktu 70 minūšu skaņdarbu, katrai kompozīcijai plūstot cita citā, izmantojot īsas muzikālas starpspēles un dejas.

Kaut gan Vaska ievērojami izcilā mūzika tika īpaši izcelta koncertā, tā rūpīgi veidotā vasaras, saulgriežu un saules motīvu tematiskā līnija vienoja visus – gan mūziķus, gan klausītājus – vienā kopīgā pārdzīvojumā. Ansamblis un koncerta rīkotāja Anita Andersone saņēma ilgstošas un stāvovācijas, kas neapšaubāmi liecināja par vērienīgo panākumu.

Dezs Kaulijs (Des Cowley)*
(tulkots no angļu valodas)

* Dezs Kaulijs raksta par mūziku „Australian Book Review“, „Rhythms“, „Dingo“ un citiem žurnāliem.