Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Ir nopludināti e-pasti, no kuriem secināts, kā pazīstama politiķe, viena no astoņiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas parlamentā (EP), ir gadiem ilgi regulāri atskaitījusies Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem. Pirms vairākiem gadiem noplūda citi e-pasti, kuri lika secināt, ka cits tagadējais Latvijas pārstāvis EP, agrākais Rīgas domes priekšsēdētājs, regulāri sniedza ziņojumus Krievijas vēstniecībai Latvijā.

Abos gadījumos nopludināto e-pastu rakstītāji nenoliedza e-pastu autentiskumu, bet gan sūdzējās par mediju darbību, publicējot privāto saraksti.

Eiropas Parlamenta preses birojs ziņo, ka ceturtdien, 8. februārī, tika pieņemta rezolūcijā ar 433 balsīm „par“, 56 „pret“ un 18 „atturoties“, nosakot, ka Parlaments pauž „lielu sašutumu un nopietnas bažas“ par Krievijas nepārtrauktajiem centieniem graut Eiropas demokrātiju, izmantojot dažādus iejaukšanās un dezinformācijas veidus.

Rezolūcijā norādīts, ka Kremlis cenšas veicināt šķelšanos Eiropas pilsoņu vidū, pieņemot darbā EP deputātus kā „ietekmes aģentus“, kā arī veidojot atkarības sistēmas, tostarp finansiālas, ar Eiropas politiskajām partijām, kuras pēc tam darbojas kā Kremļa propagandas pastiprinātāji un kalpo tā interesēm.

Īpašas bažas rezolūcijā paustas par nesenajiem ziņojumiem, ka Krievijas iestādes gatavo vēstījumus galēji labējām politiskajām partijām un dalībniekiem Vācijā un Francijā, kā arī Slovākijā ar mērķi mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai.

Šogad būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet minētā deputāte nedrīkstēs kandidēt, jo Saeima 2022. gada nogalē pieņēma grozījumus EP vēlēšanas likumā, ar kuriem EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā). Līdzīgs kritērijs jau sen bija vēlēšanām Latvijā, bet, baidoties no pārmetumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem, tas netika attiecināts uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav sevišķi populāras Latvijā, un iepriekšējās – 2019. gadā – piedalījās tikai 33,5%, tas ir, trešā daļa balsstiesīgo. Tagad, kad mums blakus notiek karš un kad populārākais kandidāts šī gada ASV prezidenta vēlēšanās izsaka šaubas par NATO darbību, ir sevišķi svarīgi EP ievēlēt tādus deputātus, kuri veicinās Eiropas vienotību un stiprinās tās aizsardzības spējas.

Šie ir bīstami laiki, kuri prasa gudru sadarbību ar sabiedrotiem.

GN
2024. g. 14. febr.