Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Vaclavs Lemons. Čehija. „Klauns“. 1. vieta individuālo skulptūru grupā. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Vaclavs Lemons, Mariana Maršalek. Čehija. „Orangutāni“. 1. vieta komandu sacensībā. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Agnese Rudzīte-Kirillova. „Papardes zieds“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Altankhuu Khishigdalai. „Mongolija. Gobi tuksnesis“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Andres Rattasepp. Igaunija. „Dārgumu glabātājs“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Kārlis un Maija Īles. „Bērnības sapņi“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Festivāla norises vieta Pasta salā un J. Čakstes bulvāris. FOTO Māris Brancis.

„Ledus kā tēlniecības materiāls ir neparasts, varētu pat teikt – mistisks, jo, pateicoties tā īpašībām – plastiskumam un gaismas caurlaidībai, ledus mākslas darbos ir iespējams atraisīt visneticamākās vizuālās ilūzijas,” pirms 11 gadiem, kad tika laists klajā manis sagatavotais albums Starptautiskie ledus skulptūru festivāli Jelgavā, tā priekšvārdā rakstīja ledus un arī smilšu, koka un šamota skulptūru festivālu un simpoziju iniciators, rīkotājs un to dvēsele, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes Kultūra direktors Mintauts Buškevics.

Pirmie ledus skulptūru svētki Jelgavā notika 1998. gadā, kad desmit skulptūras ledū izcirta tikai divi tēlnieki – brāļi Rinalds un Anrijs Opincāni. Jau nākošajā gadā ledus skulptūru festivāls ieguva starptautisku vērienu, ar ko tie tiek oficiāli skaitīti. Ar 2000. gadu ledus skulptūras pārveda arīdzan uz citām Latvijas pilsētām, bet ar sesto festivālu darbi bija skatāmi tikai Jelgavā. „Ieviesām lielformāta skulptūras, konkursa apjoms pieauga līdz 30 māksliniekiem, savukārt pārstāvji no Pasaules ledus un sniega skulptūru asociācijas iekļāva mūs pasaules apritē,“ 2004. gadā precizēja M. Buškevics. Tātad šogad aprit jau 25 gadi, kopš Jelgava ierakstīta ievērojamāko pasaules ledus skulptūru festivālu norišu kartē blakus Harbinai Ķīnā, Saporo Japānā un Fērbanksai (Fairbanks) Aļaskā, ASV, kuros piedalījušies arī latviešu tēlnieki un ieguvuši galvenās balvas, un citviet.

Ilgais festivālu pastāvēšanas laiks ienesis noteiktas korekcijas to pastāvēšanā. Bija laiks, kad sniega bagātīgās ziemās tika darinātas arīdzan sniega skulptūras, paplašinājās valstu skaits, no kurām ieradās mākslinieki. Pa šiem gadiem festivāli kļuvuši ļoti populāri. Tos ierodas skatīt apmeklētāji ne tikai no Latvijas, bet arī viesi no Igaunijas un īpaši no Lietuvas. Tā kā skatītāji labprāt vēlas sevi iemūžināt fotografējoties, tad tiek radītas īpašas foto skulptūras. Allaž liela uzmanības tiek pievērsta apkalpošanas kultūrai, veidojot centrālo bāru, kur skatītājiem iestiprināties; šie bāri vienmēr ir greznākie visā festivālā. Ledus svētku saimnieki rīko popkultūras koncertus plašam apmeklētāju lokam. Nav aizmirsti arīdzan paši mazākie skatītāji – bērni, kam tiek rādītas īpašas atrakcijas un izrādes. Lai iepazīstinātu, kā top ledus skulptūras, mākslinieki demonstrē skulptūru darināšanu ledū.

Katra festivāla tēlu izvēli nosaka rīkotāju izraudzītā tēma. Katrs autors piedāvāto tēmu iztēlojas savādāk pēc viņu interesēm un nacionālās kultūras īpatnībām. Jubilejas reizē no 2. līdz 4. februārim – 32 māksliniekus no 11 valstīm – Indonēzijas, Argentīnas, Ukrainas, Latvijas, Nīderlandes, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Mongolijas, Apvienotās Karalistes un Spānijas – vienoja tēma Pasaules dārgumi.

Izstrādājot šīgada darbus, bija jāņem vērā siltie laika apstākļi, kādi pagājušajā nedēļā Latvijā valdīja, tādēļ ieguva tie tēlnieki, kuri veidoja kompaktus, lakoniskus tēlus, bez sīkām detaļām. Tiem bija jābūt konkrētiem, raksturojošiem, precīzi un skaidri nolasāmiem.

Kā individuālās skulptūrās, tā komandu darbos, ko radīja divi tēlnieki, viena no centrālajiem tēmām saistījās ar „zaļo“ domāšanu. Piemēram, žūrijas simpātiju balvu saņēma Mindaugs Tendziagolskis (Lietuva) un Ainars Zingniks (Latvija) par skulptūru Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei. Individuālo tēlu grupā izcēlās 3. vietu ieguvušais tēlnieces Ludo Roders (Nīderlande) darbs Dabas apslēptais zelts. Bet komandu sacensībā augstāko vērtējumu saņēma čehu meistaru Vaclava Lemona un Mariana Maršaleka veidojums Orangutāni.

Mūsu Agneses Rudzītes-Kirillovas Papardes zieds atgādināja, cik svarīga loma latviešu domāšanā ir tautas folklorai un ticējumiem. Līdzīgu domu ledus skulptūrā Gobi tuksnesis vēstīja tēlnieks Altankhuu Khishigdalai no Mongolijas, kurš stāstīja, cik viņa tautai svarīgs ir kamielis. Spāņu skulptori vairākkārt atgādināja, cik viņu kultūrā nozīmīgs ir arhitekta Gaudi veikums. Individuālo skulptūru grupā 1. vietu saņēma čehu tēlnieks Vaclavs Lemons par veiksmīgi darināto Klaunu.

Būtu netaisnīgi, ja atsauksmē par 25. ledus skulptūru festivālu netiktu uzslavēti Kārlis un Maija Īles, kuru darinātās foto skulptūras un izcilais ledus bārs, izpelnoties svētku viesu īpašu atzinību. Ledus skulptūru svētki jau aizvadīti, bet nepaies ilgs laiks, kad Jelgavā tiks veidotas smilšu skulptūras. Svētki turpināsies.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“