Veltījums starptautiskajai Dzimtās Valodas dienai

Palielināt / Enlarge

Vidū: Laima. No kreisās secīgi: Spīdola, Zinta. FOTO R.S.&AI Imagine.

Palielināt / Enlarge

Vidū: Pērkons. No kreisās secīgi: Kārta, Dēkla, Ūsiņš, Māra. FOTO R.S.&AI Imagine.

Palielināt / Enlarge

Vidū: Zemes Māte. No kreisās secīgi: Vēja Māte, Veļu Māte. FOTO R.S.&AI Imagine.

Starptautisko Dzimtās Valodas dienu (International Mother Language Day) atzīmē katru gadu 21. februārī, svinot valodu daudzveidību daudzās zemēs visā pasaulē. Tā tika oficiāli dibināta 1999. gada 17. novembrī UNESCO 30. Ģenerālā asamblejā. Valoda ir viena no galvenajām lietām, kas nosaka valsti vai sabiedrību, tās kultūru un identitāti. Valoda ietver tradīciju, atmiņu un cilvēka izpausmes un domāšanas īpatnos veidus. Tā ir nozīmes pilna un klātesoša katrā mūsu dzīves sastāvdaļā. Diemžēl, globalizācijai izplešoties, dažu valodu eksistence top apdraudēta. Starptautiskā Dzimtās Valodas diena tika iedibināta ar nolūku atbalstīt multilingvistiku un kulturālo daudzveidību, un tai mērķis ir saglabāt visas dažādās valodas, jo tās ir nozīmīgs simbols visu kultūru identitātei un vēsturiskajam mantojumam. Pagājušogad mans veltījums Dzimtās Valodas dienai bija mans raksts Mana valoda (LL Nr.740). Šogad Dzimtās Valodas dienai veltīju savu rakstu Latvju karma.

Latvju karma

Mūsdienu rietumu filozofijā ir nācis modē, un dažādā kontekstā tiek lietots austrumu jēdziens karma. Apskatot tuvāk tā nozīmi, jāteic – sanskrita vārds karma atrodas ļoti tuvu latviešu vārdam darbi. Resp., tas ir darbu iekrājums, ko indivīds, ģimene un pat vesela tauta ir gadsimtu tūkstošu un laikmetu gaitā īstenojusi.

Uzreiz jāatgādina starpība starp Karmu un Likteni. Vispārpieņemtais apzīmējums šo jēdzienu salīdzinājumā ir, ka Liktenis ir Karmas grozāmā daļa, kamēr pati Karma ir grozāma tikai caur Likteņa īstenošanu. Liktenis ir tas, ko indivīds vai vesela tauta ar saviem darbiem īsteno. Karmu, savukārt, maina, mainot un darbojoties Likteņa ietvaros.

Latvijas karma ir apskatāma tikai vienotā sistēmā ar latviešu tautu. Latvijas zeme un tauta ir savu karmu krājusi ārkārtīgi sen. Par to liecina dainas, latvju rakstu zīmes un arheoloģija. Seno laiku vēsturē tauta ir īstenojusi savu Misiju ar dziesmās un Lielvārdes jostā aprakstīto gudrību, mīlestību, tikumu un viedumu. Latviešu tautas senajā vēsturē atrodam valodu un ieražas, kas nāk vēl no senajām civilizācijām. Latvieši ir šo seno civilizāciju Pēcteči. Latvieši ir dievu tauta. (Starp citu, visas tautas – ir savu dievu tautas).

„Kur palika sirmie dievi,
Brīvas tautas dēliņi? ...
Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils...
...Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.“

(fragments no „Gaismas pils“)

Latviešu valoda ir dievu valoda. Sanskritā – indiešu svētajā valodā – svētās zilbes ir saglabājušās kā mantras. Bet latviešu valodā zilbes O, Omm, Domm, Jomm, Lomm un Somm pastāv arī sarunvalodā. O – kā apbrīnas izsauciens, Omm – oma, domm – doma, jomm – joma, lomm – loma un somm – soma. Vissvētā skaņa ir O un vissvētā zilbe – ir Omm. Sakarā ar Radīšanas stāstu, ir tā: kad Debesu Tēvs – O, bija labā noskaņojumā – Omā, tad Viņam radās laba Doma – radīt Visumu! Kad Viņš bija visu radījis, tad Viņš ierādīja visam savu Jomu. Un, kad visam bija ierādīta sava Joma, tad Viņš – vēl šaurāk – visam piešķīra savu Lomu. Kad visam bija piešķirta sava Loma, tad Viņš visu ielika savā Somā (Vedic „soma“ : „fizikalitāte“, arī persiešu, sengrieķu). Tā nu ir: Oma, Doma, Joma, Loma un Soma. Metafiziski šīs skaņas atbilst Atmanam, tas ir rajonam virs galvas jeb Debesīm – O, Kronim jeb Sahasrarai – Oma, Aznai jeb Pieres rajonam – Doma, Vishudhai jeb Ādamābolam vai Vārdam – Joma, Sirds centram vai Anahatai – Loma, un Saules pinumam jeb Manipurai – Soma. Tā arī ir: O dod iniciāciju, pēc kā mēs ieejam garastāvoklī jeb omā, tad mums rodas doma, tad mēs to apvijam ar jomu, un visbeidzot – īstenojam darbos, resp., – ietērpjam lomā. Tā savukārt iegūst formu materiālā Pasaulē jeb somā. Rietumu tradīcija šo skaņu artikulē vienā krāšņā daudzskanī – AMMENN (jeb Āmen). Mūsdienu pētījumi apstiprina, ka 50% pie cilvēka psihofizioloģijas notiek caur skaņu. Ar šādu meditāciju tu padari sevi pieejamu Debesu žēlastības spēkiem. Līdzīgu efektu panāk kordziedāšanā – jeb latviešu tautas populārā meditācijā. Caur to tev atklājas, piemēram, – Karma paredz LABESTĪBU. Un Labestība, savukārt, ir jau piektās dimensijas kvalitāte. Bībelē ir teikts: „Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!“, saka apustulis Pāvils (Fil.4:8).

Eņģeļi, Baltu dievi, Latvju Senči, dievišķie astronauti, Kosmisko portālu sargi, spriežot pēc senatnes mantojuma, ir apguvuši piektās un augstāku dimensiju kategorijas, kas ir Labestība, un harmoniski kalpo šai Kristus aspektā.

Jaunajā Pasaulē, kā sacīts Atklāsmes grāmatā, visas tautas ienesīs savus greznumus, resp., tos labos darbus, labo Karmu, ko tauta ir daudzu Laikmetu gaitā sakrājusi.

Un aicināti ir visi.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(Skat. arī Ivars Vīks „Mūsu Dižā Senatne“ u.c., kā arī Laikrakstā „Latvietis“ Nr.740. par latviešu valodas indoeiropeiskajām saknēm rakstu „Mana Valoda“, u.c.)

(Bībelē sk. Mt.2:1-2, Ap.d.16:6, I Kor.2:10, u.c.)