Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gan Latvijā, gan Austrālijā, gan lielākajā daļā rietumu valstīs pārvaldes struktūra ir aprakstāma kā pārstāvnieciskā demokrātija (angl.: representative democracy). Tas nozīmē, ka tiek ievēlēti cilvēki, t.i., deputāti, kuri, pieņemot lēmumus, pārstāv vēlētājus.

Tas ir vienkārši pateikt, bet aiz šiem nedaudzajiem vārdiem slēpjas daudz jautājumu. Kā teicienā – „velns ir detaļās“. Kurš drīkst kandidēt? Kurš drīkst vēlēt? Kādā veidā vēlētāju vēlmes nosaka sekmīgo kandidātu sarakstu? Kādas ir deputātu pilnvaras robežas?

Atbildes uz šiem jautājumiem mēdz būt ļoti dažādas, pat radnieciskās valstīs un pat vienas valsts ietvaros.

Kritēriji gan kandidātiem, gan vēlētājiem var būt saistīti ar vecumu, pilsonību, reģistrēto dzīves vietu, īpašumiem un līdz samērā neseniem laikiem – ar dzimumu.

Pilnvaru robežas var būt sarežģītas. Austrālijā ir trīs līmeņu pārvaldība – federālā, pavalsts un vietējā („local councils“). Austrālijas iedzīvotāji lielā mērā saprot trīs līmeņu atšķirības. Latvijā ir divi samērā saprotami līmeņi – valsts un pašvaldības. Bet šogad jūnijā notiks vēlēšanas citam līmenim – Eiroparlamenta vēlēšanas, kurās ievēlēs 9 deputātus no Latvijas, un kuru praktiskā lemtspēja un ietekme nav sevišķi skaidra lielākai daļai Latvijas iedzīvotājiem.

Mazākais Eiropas Parlamenta deputātu skaits ir no Kipras, Luksemburgas un Maltas – no katras pa 6 deputātiem. Lielākais skaits ir no Vācijas – 91 deputāts. Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Maltā var balsot jau no 16 gadu vecuma, Grieķijā no 17, bet visās pārējās no 18 gadu vecuma. 14 valstis ir noteikušas kandidātu minimālo vecumu kā 18, 10 valstis kā 21 gadu, Rumānijā kā 23, bet Grieķija un Itālija – kā 25.

Par Latvijas kandidātiem ir iespējams balsot arī Latvijas pilsoņiem ārzemēs. Pilna informācija par balsošanas iespējām ir atrodama Centrālās vēlēšanas komisijas mājas lapā www.cvk.lv.

Kuriozs ir fakts, ka ne visi Latvijas kandidāti ir Latvijas pilsoņi. Partijas Kustība „Par!“ iesniegtajā deputātu kandidātu sarakstā pirmā vietā ir Ukrainas un Beļģijas pilsone Ivanna Voločija. Viņa mācoties latviešu valodu, un cerot, ka vēlēšanu kampaņā varēšot uzstāties un piedalīties diskusijās latviešu valodā.

Starp 272 kandidātiem no 16 politiskiem spēkiem ir vairāki ar „interesantām“ biogrāfijām, par kurām Latvijas Televīzijas raidījums sniedza sīkākas ziņas. (Skat. rakstu EP kandidātu saraksti slēgti).

Galvenais – izpētīt sarakstus un tad balsot!

GN
2024. g. 21. febr.