Čekas maisu pētnieks uzstāsies Melburnā

Palielināt / Enlarge

Indulis Zālīte Melburnā, Melburnas Universitātes seminārā. FOTO Dr. Uldis Ozoliņš.

Palielināt / Enlarge

„Stūra māja“. FOTO Gunārs Nāgels.

No 1994. – 2008. gadam Dr. Zālīte bija Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) vadītājs, kur starp citu bija jāizpēta bēdīgi salvenos „čekas maisus“. Bet ne maisi vien; TSDC sastādīja un izvērtēja milzu krājumu gan digitālu, gan papīru paliekas no Valsts Drošības Komitejas (VDK) darbības; tas tagad ir milzīgs arhīvs Nacionālajā arhīvā, pieejams pētniekiem, kā arī kuram katram pilsonim.

Dr. Zālīte piedzīvoja garas debates par to, ko darīt ar maisiem, kaut tur ir tikai daļēji uzrādīti VDK savervētie ziņotāji un aģenti; pilnīgais arhīvs var tikai būt Maskavā. Kādos nolūkos VDK atstāja šādus nepilnīgus maisus, nav zināms, bet viņu tagad publicēšana ir izraisījusi visdažādas reakcijas gan no tiem, kuriem vārds tur atrodas, un, kā kuriozitāte, arī dažiem, kas paši ir teikuši, ka bija ziņotāji, bet čekas maisos viņu vārdu nav. Tā kā pilnīga informācija par VDK rīcību nav, tad bieži vien uz jautājumu, vai šis, vai tas cilvēks bija aģents, Dr. Zālīte var atbildēt: „To var pateikt tikai pats (cilvēks) un operatīvais darbinieks.“ Un darbinieki sen pazuduši...(Ir, 2018. g. 19. septembra izdevumā.)

„Tādēļ nepubliskot VDK dokumentus bez konkrētiem pierādījumiem katrā individuālā gadījumā klajā nāca biedrība Latvija pasaulē. Aicinājumu bija parakstījuši 14 sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī Indulis Zālīte.“ Zālīte brīdināja, ka kartotēkas bez papildu materiāliem radīs viltus realitāti. Viņaprāt, katrs gadījums, kad cilvēks piekrita sadarbībai ar VDK, bija individuāls un pelnījis izpēti par iemesliem. Piemēram, 13 Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. g. 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību, ir kartītes maisā – kā lai to novērtē? Zālīte atgādina: „Kas ir kristīgās kultūras viens no pamatpostulātiem – cilvēks var mainīties.“

Dr. Zālīte Austrālijā piedalīsies seminārā par VDK darbību vispār Austrumeiropā un bijušajā Padomju Savienībā Melburnas Universitātes Vēstures departamenta rīkotajā seminārā. Šeit Austrālijā ir izveidojies manāms kodols pētnieku, kas specializējās šai lietā un publicē šos rakstus starptautiskās publikācijās. Jau zinām, ka VDK aktīvi rīkojās Austrālijā PSRS pastāvēšanas laikā, vervējot savus ziņotājus šeit. Un, protams, pašreizējais režīms Krievijā bieži lieto tādas pašas metodes, lai spiegotu un ietekmētu citas valstis.

Kāpēc šie jautājumi ir vēl svarīgi tagad, pēc 30+ gadiem atjaunotai Latvijas neatkarībai? Savā intervijā Ir žurnālā 2018. gadā, Zālīte min divus iemeslus. Pirmais, lai noziegumus atklātu: „Bija jāķer, ko var vēl saķert, un cilvēki, kuri ir izdarījuši noziegumus, bija jāsauc pie atbildības. Nav svarīgi, vai ieliek cietumā, vai ne. Pats precedents, ka tas tiek izvērtēts likumā noteiktajā kārtībā, ka tā varētu būt vēsturiskās patiesības atjaunošana, bija svarīgs.“

Otrs, jo vēsture nekad nav tikai par pagātni: „Valstij jāveicina jaunāko laiku vēstures izpēte, piesaistot starptautiskos ekspertus, jāatbalsta konkrēti projekti padomju represīvo iestāžu vēstures pētniecībā. Tai skaitā par kolaborāciju Latvijā nacistu un komunistu okupācijas laikā. Tas šobrīd ir centrālais jautājums, uz kuru sabiedrība meklē atbildi.“

Satikšanās ar Melburnas publiku notiks Melburnas Latviešu namā sestdien, 24. februārī, plkst. 15.00.

Dr. Uldis Ozoliņš
Laikrakstam „Latvietis“