Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Ukrainā „karstais“ karš jau ir ievilcies trešajā gadā. Ātrās uzvaras vietā Krievija ir iegrimusi neparedzētā purvā, un tās militāro spēku visvarenība ir skaidri redzama kā mīts. Neskatoties uz to, Rietumeiropas eksperti izsaka bažas, ka Krievija attapsies no Ukrainas avantūras un trīs līdz piecu gadu laikā būs gatava uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Tieši Baltijas valstis tiek uzskatītas par visticamākām kandidātēm. Tajā pašā laikā Latvijas eksperti nesaredz tuvākā laikā draudus no Krievijas, ja Ukrainai izdodas noturēties pret Krievijas pārspēku.

Viens ļoti vērā ņemams faktors ir iespējami nākamā ASV prezidenta izteiktās šaubas par NATO līguma pienākumu pildīšanu. Tas nekas, ka citas valstis atsaucās uz to, ka ASV piesauca NATO līguma piekto pantu, kad arābu teroristi bija veikuši, tā sauktos, „9/11“ terora aktus. Uz amerikāņu lūgumu, 13 NATO valstis piedalījās vairāk nekā 360 lidojumos, nodrošinot ASV gaisa telpu.

ASV lūgums ir vienīgā reize, kad NATO līguma piektais pants ir ticis piesaukts.

Otrais ļoti vērā ņemams faktors ir bijis spēkā jau ļoti ilgi – Krievija ir apbruņota ar kodolieročiem. Atcerēsimies, ka Ukrainai arī bija zīmīgs kodolarsenāls, līdz kamēr tā noticēja Krievijas solījumam, parakstot 1994. gada Budapeštas memorandu, ka tā, starp citu, cienīs Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Tā laika ASV prezidents Bils Klintons lika spiedienu Ukrainai atteikties no saviem kodolieročiem, bet 2023. gada aprīļa intervijā viņš izteica nožēlu par savu rīcību 1994. gadā, un pieņēma, ka Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja tai būtu vēl bijuši savi kodolieroči.

Tātad, te mēs esam – bīstamā vietā, bīstamā stāvoklī, bet tomēr ar daudz labākām izredzēm nekā mums bija 1939. gadā. No vienas puses, mums ir spēcīgi sabiedrotie ar militāriem spēkiem uz vietas Baltijas valstīs, bet no otras puses, mums ir neprognozējams kaimiņš, kuram neko nenozīmē līgumi vai pat arī savu pašu iedzīvotāju dzīvību saudzēšana.

Vēl no vēstures – Padomju Savienība 1944. gadā uzskatīja Igauniju kā daļu no savas „plašās dzimtenes“, bet par spīti tam, pirms 80 gadiem – 1944. gada 9. martā tā bombardēja Tallinu, un bojā gāja ap 800 cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji. Padomju diversanti bija pirms tam uzspridzinājuši pilsētas sūkņu staciju, lai ugunsdzēsējiem trūktu ūdens.

Mūsu kaimiņš neder ne kā ienaidnieks, ne kā draugs. Vienmēr jācer uz maiņām uz labo pusi, bet vienmēr jāpatur drošība pirmā vietā.

GN
2024. 27. feb.