Mirkļi Melburnas latviešu sabiedrības dzīvē

Palielināt / Enlarge

22. Latviešu rakstnieku dienas Austrālijā.
No kreisās:
1. rindā: V. Birkāns, S. Birkāne, Ē. Ābele, L. Kalniņa, D. Šķēle, I. Brēdrichs, I. Ozoliņa, L. Bērziņa.
2. rindā: A. Vāvere, A. Kučere, V. Saulīte, M. Kalmane, E. Kreišmane, E. Rodze-Ķīsele (E. Leja).
3. rindā: R. Lappuķe, M. Purens, G. Nāgels, M. Eglītis, O. Rozītis, J. Lazdiņš, A . Medne, R. Kraulis. FOTO Igors Dimits.

Kad 1950. gadā Oļģerts Liepiņš kopā ar Jāni Porieti un Osvaldu Akmentiņu ASV nolēma turpināt LPB darbu un izveidot LPB par globālu organizāciju, viņi mēģināja šajā lokā iesaistīt arī uz Austrāliju aizkuģojušos rakstniekus un žurnālistus. O. Liepiņš atcerējās Rotenburgas bēgļu nometnē satikto skolotāju Aleksandru Zariņu, kurš bija nometnē rīkojis rakstnieku vakarus un rakstījis par vietējiem notikumiem vairākiem Vācijas bēgļu nometņu laikrakstiem. LPB Centrālā valde uzņēma Zariņu par biedru un galveno kontaktpersonu Sidnejā. Piesaistīti tika arī Sīmanis Svenne Adelaidē un Eduards Pranks Melburnā, tādējādi izveidojot trīs galvenos centrus, kur pulcējās Austrālijā dzīvojošie latviešu publicisti.

Pirmais aicinājums LPB biedriem reģistrēties tika ievietots jaunajā latviešu avīzē Austrālijas Latvietis 1951. gada 2. jūnijā. Pagaidu valdes pirmā sēde notika 1951. gada 30. septembrī Sidnejā. Tajā piedalījās Mintauts Eglītis, Alberts Priedītis un Aleksandrs Zariņš. 1951. gada decembrī notika pirmā LPB Austrālijas kopas pilnsapulce. Tajā tika nolemts veidot sakarus ar austrāliešu, igauņu un lietuviešu kolēģiem, iekārtot arhīvu, dabūt Austrālijas preses izdevumos rakstus par Latviju un latviešiem un iestāties Latviešu apvienībā Austrālijā, ko vēlāk nosauca par Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē. Sapulce arī lūdza LPB Centrālo valdi atļaut atjaunot biedrības žurnāla Brīvais Vārds izdošanu. Pirmā ievēlētā valde – priekšsēdis Alberts Priedītis, Voldemārs Dulmans Adelaidē, kasieris Mintauts Eglītis, sekretārs un biedrzinis Aleksandrs Zariņš, valdes loceklis Melburnā Eduards Pranks – uzsāka savu darbu 1952. gada 2. janvārī.

Sākuma gados bija sagadījies, ka gandrīz puse no LPB Austrālijas kopas biedriem (24 no 50) dzīvoja Melburnā, tāpēc tur notikušas visai biežas un regulāras sanāksmes un sarīkojumi. Sanāksmes notika biedru dzīvokļos un mājās. Parastā kārtība – referāts, literāra darba lasījums, diskusijas. Starplaikos gaidīja mājas tēva vai mātes sagatavots galds ar cīsiņiem, kāpostiem, sviestmaizēm un dzērienu. Rosīgākais posms bijis, kad valdi vadījis Eduards Pranks. Būdam sirsnīgs, saticīgs, iecietīgs un labs organizators, viņš veicināja arī Sidnejas un Adelaides latviešu darbību.

Austrālijas kopa organizēja rakstnieku vakarus un dažādus citus radošus pasākumus, lai bagātinātu Austrālijas latviešus un vienlaikus atbalstītu rakstniekus, vācot līdzekļus Rakstnieku un žurnālistu palīdzības fondā. Pirmais literatūrai veltītais sarīkojums Sidnejā notika 1950. gada aprīlī – vēl pirms LPB nodibināšanas. Šos ļoti populāros ikmēneša literāros vakarus iesāka Spodris Klauverts, izveidojot pie Sidnejas Latviešu teātra literāro sekciju, būdams tās vadītājs līdz savai aiziešanai aizsaulē 1980. gadā. Viņa iesākto darbu turpināja Elga Leja un Inda Rolava līdz 1992.gadam, kad notika pēdējais – 411. literārais vakars.

Pirmās latviešu Rakstnieku dienas Austrālijā notika 1960. gadā no 10. līdz 12.jūnijam Sidnejas Latviešu namā. Rakstnieku dienu laikā parasti notika arī LPB gada sapulces ar plašu darba kārtību, vērtējot valdes, apgāda un Rakstnieku dienu veikumus. Lai uzturētu starpkaru Latvijas tradīciju, viens no pirmajiem jaunās LPB AK valdes Sidnejā uzdevumiem bija preses balles organizēšana.

Pirmā preses balle notika 1952. gada 23. augustā Grenvilles Atvaļināto karavīru klubā. Ar to LPB ieguva lielāku nozīmi latviešu sabiedrībā, jo piedalīties preses ballē uzskatīja par pagodinājumu. Pirmo preses balli ievadīja Voldemāra Leonaiša vadītā tradicionālā polonēze, kurai sekoja priekšnesumi un preses avīzes pārdošana.

Ja ASV un Kanādā preses balles avīzi allaž sauca par Preses Pīli, tad Austrālijā tai ik reizi bija cits nosaukums, kā piemēram, pirmās balles avīze saucās Pusnakts Bazūnes, tai sekoja 1953. gada avīze Tumšā Pabira.

Kopa allaž lielu vērību veltīja biedru jaunrades veicināšanai un tā sekmēja savu biedru grāmatu izdošanu. 1959. gada decembrī Sidnejā Kultūras dienu laikā notika kopas gada sanāksme, kurā nolēma aktīvi piedalīties Austrālijas latviešu autoru darbu izdošanā.

1961. gadā nolēma izdot Kārļa Ābeles, Ināra Brēdriha, Ivara Lindberga, Gundara Pļavkalna un Eduarda Silkalna kopēju dzejoļu krājumu Kvintets ar 500 eksemplāru metienu. Vēlāk izveidoja kopas apgādu Aleksandra Zariņa vadībā. Apgāda izveidi veicināja arī tas, ka Austrālijā nebija apgāda, kas izdotu latviešu grāmatas. Apgāda pamatmērķis bija dot iespēju publicēties Austrālijas latviešu jaunajiem autoriem, sevišķi tiem, kam vēl nebija iznākusi neviena grāmata. Ziedojumi tika vākti uzrunājot organizācijas un privātpersonas. Neviens no apgāda darbiniekiem nesaņēma atlīdzību, un tikai autoriem bija iespēja saņemt nelielu daļu no ienākumu atlikuma, pārējais aizgāja grāmatu izdošanai. Sākumā grāmatas lika Mintauts Eglītis ar savu veco linotipu. Vēlāk to darīja lietuviešu spiestuve Mintis. Lai varētu darbu turpināt, 1985. gadā kopa izveidoja kopēju apgādu ar Sidnejas latviešu biedrību, kura bija iegādājusies iespiežamo mašīnu. Sadarbībā iznāca četras grāmatas, tad darbs apsīka un atkal atjaunojās 1993. gadā.

Pēdējā grāmata – Eduarda Silkalna recenziju krājums Kritikas krāja – izdota 1994. gadā. Kopa savas darbības laikā palīdzēja izdot 25 grāmatas – Austrālijas latviešu autoru daiļdarbu sēriju, Emas Ķikutes Mūsu kaimiņš, Ainas Neboisas Laikmeta drupas, Jāņa Sarmas noveles, Osvalda Lāča Mēs un viņas u.c. Jaunu ievirzi kopas darbībai deva notikumi Latvijā, 1991. gadā lemjot par labu grāmatu sūtīšanai uz Latviju, lai Latvijas bibliotēkas varētu papildināt ar pēdējo 50 gados ārpus Latvijas izdotajām grāmatām. Pēdējā Austrālijas kopas sanāksme notika 1992. gada februārī.

https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/196361/128/

* * *

22. Latviešu rakstnieku dienas Austrālijā

Austrālijas latviešu 22. Rakstnieku dienas notika 1982. gada 26.-28. novembrī Melburnā ar atklāšanu Melburnas Latviešu nama Mazajā zālē. Atklāšanas vārdus teica Ausma Medne no Sidnejas. Sekoja divu jaunu grāmatu „kristības“ – Oļģerta Rozīša grāmatai „Mežā“ krustmāte Jurjāne un Ainas Vēveres „Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes“ – krustmāte aktrise Guna Kūlniece.

Austrālijas Latviešu 23. Rakstnieku dienas 1983. gada oktobrī rīkot apsolījās sidnejieši.

Fragments no Irinas Ozoliņas raksta.