Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

„Dzīve ir gara, mūžs ir īss“ – tā rakstīja Guntars Račs populārā dziesmā. Cilvēki dzimst un cilvēki mirst – tāda ir dzīves realitāte. Pie dzimšanas varam maz ko pateikt par to, kāds būs jaunais radījums, bet pie miršanas zinām visu par aizgājēja darbiem šaisaulē.

Dažiem dzīve ir garāka, un citiem īsāka. Daži jaunāki aizgājēji ir jau veikuši brīnumdarbus. Franču matemātiķis Evarists Galuā mira divkaujas rezultāta 1832. gadā 20 gadu vecumā. Viņš bija izstrādājis zīmīgas matemātikas teorijas, un viņa vārdā ir nosaukta „Galuā teorija“, kura guva plašu atzinību tikai pēc paša Galuā nāves. Mūsu populārais dzejnieks Eduards Veidenbaums mira 1892. gadā 24 gadu vecumā, un viņa dzeja tika publicēta tikai pēc nāves.

Cilvēks var strādāt radoši visu savu mūžu, un vecums nav pats no sevis kāds šķērslis gara darbiem. Vecākais ASV prezidents inaugurācijas brīdī ir bijis patreizējais prezidents Džo Baidens, kuram bija 78 gadi, kad uzņēmās prezidenta amatu. Vienīgais Latvijas prezidents, kurš ir sasniedzis 70 gadus amata pilnvaras laikā ir Andris Bērziņš, kuram, atstājot amatu, bija 70 gadi un 6 pilni mēneši. Nākamie ir Vaira Vīķe-Freiberga, kura atstāja amatu ar 69 gadiem un 7 mēnešiem un Jānis Čakste ar 67 gadiem un 6 mēnešiem.

Kad aiziet cilvēki, kuri ir bijuši „sabiedrības pamati“, tad tam tiek pievērsta liela sabiedrības uzmanība, bet visdziļāk aizskartie ir vienmēr aizgājēja tuvinieki, un tas ir pilnīgi neatkarīgi no jebkādiem labiem darbiem, ko aizgājējs ir savā mūžā veicis.

Katrs ir atstājis savas „pēdas“ šajā saulē – gan fiziskas, gan garīgas. Ne tikai lielās, redzamās pēdas – visi sīkie, ikdienas darbi un ikdienas mijiedarbība ar cilvēkiem un dabu ir likuši pasaulei attīstīties tā, kā tā ir attīstījusies, un ne citādi.

Par katru aizgājēju mēs varam padomāt, kā tas ir ietekmējis mūsu dzīvi. Un ja nevaram to iedomāties, tad gan jāatceras, kā mēs visi esam cieši saistīti. „Sešas atdalīšanas pakāpes“ (angliski: „Six degrees of separation“) princips nosaka, ka katrs pasaulē ir saistīts ar sociālām saiknēm caur maksimāli pieciem starpniekiem. Kas varētu būt maksimālais starpnieku skaits visiem latviešiem? Noteikti mazāks.

Cilvēce ir sasaistīts radījums, kas iekšēji mīl un cīnās, un katram ir sava loma šajā lielā dzīves spēlē – dažam īsāka, dažam garāka, bet katram tā ir zīmīga. Ir pareizi skumt par aizgājējiem, bet ir arī pareizi saprast, ka tie tomēr kaut kādā veidā paliek pie mums uz visiem laikiem.

GN
2024. g. 6. martā