Atceroties Latviešu leģionu

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš Foknera kapsētā pie nezināmā karavīra piemiņas plāksnes. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Nezināmā karavīra piemiņas plāksne Foknera kapsētā. FOTO Ilze Ābele.

Šodien mēs esam pulcējušies, lai atcerētos Latviešu leģionu, kā arī vienu no mūsu tautas varoņiem – pulkvedi Oskaru Kalpaku.

6. martā pagāja 105 gadi, kopš pulkvedis Kalpaks aizgāja mūžībā nejaušā apšaudē ar vācu dzelzdivizijas spēkiem. Kalpaka bataljonam bija uzdots sargāt iedzīvotājus gar Skrundas-Saldus ceļu. Bataljons nonāca sadursmē ar vācu dzelzdivīzijas spēkiem. Krēslā viens otru nepazina, un 6. marta apšaudē pie Airītēm krita pulkvedis Oskars Kalpaks. Kalpakam tad bija tikai 37 gadi.

To, ka viņu uzskatīja par varoni, pierāda tas, ka tūlīt pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras. Visa tauta 1919. gadā izjuta pulkveža Kalpaka aiziešanu mūžībā, gluži kā mēs to atceramies vēl šodien. Šogad Latvijā pulkvedi Kalpaku atcerējās ar vairākiem piemiņas brīžiem. To starpā ziedu nolikšana pie Kalpaka pieminekļa Rīgā. Notika arī gadskārtējais piemiņas brīdis O. Kalpaka muzejā un piemiņas vietā Airītes. Šogad par Latvijas Neatkarības kara kauju vietām pārgājienā dosies Saldus novada Kalnu jaunsargu vienība.

Šodien mēs arī atceramies latviešu leģionu. Latviešu leģiona diena ir 16. marts, un mēs to atceramies kā šodien, tā arī sestdien – 9. martā, kad pulcēsimies pie latviešu karavīru pieminekļa Foknera (Fawkner) kapsētā Svētā Jāņa, jeb mācītāja Kociņa draudzes kapu nodalījumā, lai atcerētos un godinātu mūsu latviešu leģionārus. Daugavas Vanagiem šī ir svarīga diena, jo tieši 16. martu kā leģiona atceres dienu ierosināja Daugavas Vanagu organizācija 1952. gadā. Daugavas Vanagi izvēlējās tieši šo dienu kā atceres dienu, jo 1944. gada 16. marts bija pirmā un vienīgā reize, kad abas latviešu divīzijas – 15. divīzija un 19. divīzija cīnījās kopā Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkanarmiju. Kauja bija, lai atgūtu augstieni Veļikajas upes labajā krastā, ko tad ieņēma Sarkanarmija. Pēc vairāku dienu ilgstošas kaujas augstiene tika atgūta. Bez tam, ka šī bija pirmā reize, kad abas latviešu leģiona divīzijas cīnījās kopā, šī kauja ir svarīga arī ar to, ka pretuzbrukums bija sekmīgs, un tajā tika iesaistīti ievērojams skaits karavīru.

Aicinām jums visiem būt kopā ar mums Foknera (Fawkner), kapsētā, lai atcerētos kritušos latviešu leģionārus un visus latviešu karavīrus, kā no pagātnes, tā arī šodienas Latvijas bruņoto spēku dalībniekus. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst ne tik vien plkv. Oskaru Kalpaku, studentu rotu un mūsu leģionārus, bet gan visus, kas cīnījušies un cīnās par mūsu tautas brīvības iegūšanu, atgūšanu un uzturēšanu. Bez mūsu droširdīgajiem kareivjiem mēs neviens šeit nebūtu.

Jānis Kārkliņš,
Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas priekšsēdis