Varavīkšņainā Dvēsele

Palielināt / Enlarge

FOTO R.S.&AI Imagine.

Starptautiskā Rasu Diskriminācijas Novēršanas diena (International Day for the Elimination of Racial Discrimination) pasaulē tiek atzīmēta katru gadus 21. martā, sākot ar 1966. gadu, kad ANO to izsludināja par starptautiski atzīmējamu dienu. Tai nolūks ir sludināt toleranci, ietveršanu, vienotību un respektu pret dažādībām, rasu diskriminācijas novēršanas kontekstā. Tam šogad veltīju savu rakstu Varavīkšņainā Dvēsele.

Varavīkšņainā Dvēsele

Par cilvēka Dvēseli liecina Bībele, kā arī antīkais mantojums, un garīgā pieredze visās tautās un zemēs – no vienas puses, gan arī mūsdienu zinātņu un medicīnas ilggadīgi atklājumi – no otras (skat.refer.). Balstoties uz šo atziņu krājumu, varam sacīt tā:

1. Cilvēka Dvēsele ir NEKĀDA, – nedz laba nedz ļauna. Tā uzkrāj informāciju un izdala informāciju, no bezgalīgi maza minimuma līdz bezgalīgi milzīgam maksimumam. Pie informācijas ir pieskaitāms viss, kas vien eksistē: saņemamās zināšanas un pasniedzamās zināšanas, barība, ziņas, laika apstākļi, noskaņojums, attiecības, ķemme, zobu birstīte un tā tālāk.
2. Dvēselē ir ieguldītas kādas starta pozīcijas, no kā viss sāk dancot un virmuļot – vai nu uz pozitīvo pusi vai uz negatīvo pusi. Tāpēc ir svarīgi ieguldīt Dvēselē Gaismas starta pozīcijas. „Es esmu pasaules gaisma,“ (Jņ.8:12). „Jūs esat pasaules gaišums.“ (Mt.5:14)
3. Cilvēka Dvēselei ir sfēriska forma, un tā lokalizējas cilvēka organisma krūšukurvja apvidū, kā arī piepilda visu cilvēku (skat. zīmējumu).
4. Cilvēka Dvēsele ir virsenerģētiska, virstelpiska, un tanī nav pierastā laika ritējuma no Nākotnes caur Tagadni uz Pagātni. Tā caur Miesu ir piesaistīta vienam kustīgam punktam telpā un laikā, bet pēc dabas ir sešdimensionāla, kas nozīmē – Dvēselei piemīt dievišķa spēja atrasties vienlaikus tepat un tālumā – t.i. jebkurā punktā gan laikā gan telpā. Resp. – Dvēsele var gūt iespaidu gan par klātieni gan arī simtiem un miljoniem kilometru attāliem objektiem vienlaicīgi. Dvēsele var gūt iepaidu gan par Tagadni gan arī simtiem un miljoniem gadu atstatumiem vienlaicīgi.
5. Tomēr Dvēseles savienojums ar Miesu rada spēcīgu ilūziju par vienīgo realitāti kā šeit un tagad, ko Austrumos sauc par maiju. Tāpēc tas cilvēkam normāli prasa gadiem lūgšanu un meditācijas treniņa, kamēr Dvēselei izdodas uz brīdi atbrīvoties no šiem nosacījumiem; to kristietībā sauc par Atklāsmi. Mūsdienās, sakarā ar vairākiem Universāliem apstākļiem (ko aplūkosim citreiz), tā ir pieejama relatīvi vieglāk nekā agrākos gadsimtos.
6. Trenētiem cilvēkiem Dvēsele var uz laiku atdalīties no fiziskā ķermeņa – to apzinoties – un ceļot ārpus fiziskā ķermeņa, gūstot pieredzi bez fiziskās miesas starpniecības (astral travel). Bībelē teikts: „Vai miesā vai ārpus miesas...tas tika aizrauts trešajās debesīs, un dzirdēja neizsakāmus vārdus...“ (2.Kor.12:2-3)
7. Tāpat tas notiek, reizēm neapzinoties miegā, kā arī operācijas laikā un tmldz. Piemēram, man pazīstams mācītājs Sidnejā ir teicis, ka viņš operācijas laikā pastaigājies pa palātu un novērojis, kā ārsti darbojas ap viņa fizisko ķermeni.
8. Cilvēks atrodas savas Dvēseles pakļautībā, un nevis tā, ka Dvēsele pakļautos mums.
9. Dvēsele sadraudzībā ar Garu formē Saprātu, Dvēsele sadraudzībā ar Miesu producē jūtas. Dvēsele kopā ar Garu un Miesu izveido cilvēka organismu. Dvēsele ir aktīva, tā vēlas jeb grib. Tā pieņem un atspoguļo. Tā uzņem un izdala informāciju.
10. Daļa no Dvēseles/Gara uzkrātā spēka caur gēnu struktūrām tiek pārnesta no paaudzes uz paaudzi (skat.ref.).
11. Dvēsele/Gars ir saprotams kā autonoma Gaismas būtne, kas ir tas īstenais Tu pats jeb tava Apziņa. Dvēsele/Gars ir nemirstīgs, pēc miesas nāves Tas mūžīgi turpina savu esamību augstākās dimensijās.
12. Tāpēc pēc būtības mēs esam garīgas būtnes ar šobrīd fizisku pieredzi, nevis fiziskas būtnes ar garīguma pieredzi.
13. Saskaņā ar kristiānisma doktrīnu Dvēsele/Gars ir Gaismas būtne, kas pēc miesas noārdīšanās turpina savu eksistenci un atgriežas Debesīs.
14. Saskaņā ar Senatnes mantojumu, kā arī mūsdienu Rietumu medicīnas atklājumiem, ir tāpat – Dvēsele/Gars ir Gaismas būtne, kas pēc miesas noārdīšanās turpina savu eksistenci un atgriežas Debesīs, bet tur pavada zināmu laiku. Tas vidēji ir divreiz ilgāks par pavadīto laikposmu uz Zemes. Šis cikls atkārtojas periodiski ar zināmiem intervāliem, kas visbiežāk nepārsniedz 150 gadu (skat. ref.).
15. Principā, jo vairāk Dvēsele piepildās ar Gaismu jo Tai garāks reinkarnāciju cikls, resp., – garāks periods Viņpasaulē. Dvēseles Gaisma ar zināmu pietuvinājumu atspoguļo Dvēseles Hierarhiju. Dvēseles Hierarhija nav atkarīga ne no cilvēka dzimuma, ne vecuma, ne tautības, ne ieņemamā amata pasaulē. Dvēseles Hierarhiju sastāda Dvēseles maigums, mīlestība, ticība, gudrība, labestība, līdzjūtība, žēlsirdība un dievbijība. Savā zemes dzīves laikā katra Dvēsele – atkarībā no cilvēka darbības visa mūža garumā – vai nu paaugstina savu Hierarhiju, vai to saglabā nemainīgu, vai arī to pazemina. Zemākās Hierarhijas Dvēseles atdzimšanas cikls ir visīsākais: tāda Dvēsele tikko paspējusi atdalīties no sava iepriekšējā ķermeņa, kad jau dodas uz nākamo, caur piedzimšanas procesu jaunā cilvēkā. Vidējas Hierarhijas Dvēselei iespējamais laiks Viņpasaulē divreiz pārsniedz viņas Zemes dzīves laiku. Piemēram, uz Zemes 70 gadi, Viņpasaulē 140 gadi. Augstas Hierarhijas Dvēseles atdzimšanas cikls: reizi 300 gados. Augstākās Hierarhijas Dvēselei: reizi 700 gados. Visaugstākās Hierarhijas Dvēseles nāk uz Zemes reizi 1000 gados. Un kā Dāvana Cilvēcei no Debesīm, tiek dotas Dieva Tā Kunga inkarnācijas. Viņa Dzimšana tiek priekšsludināta simtiem gadu iepriekš, tāpat Viņa Otrreizējā Atnākšana. Tāda mēroga Personas tiek dotas Cilvēcei PA VIENAM.
16. Ar Dvēseli galvenokārt saistās cilvēka jūtu dzīve, kas svārstās pilnā amplitūdā, sākot no naida – caur vienaldzību – uz mīlestību.
17. Dvēsele sagriež vienotā un varenā virpulī cilvēka Gara dvesmu, Dvēseles pārdzīvojumus un Saprāta tendences.
18. Cilvēka Gars ir Dvēseles galva. Dvēsele ir Gara sēdeklis. Gars ir saikne ar Dievu.
19. Ar Garu galvenokārt saistās cilvēka gribas izpausmes, kas svārstās pilnā amplitūdā, sākot no vājas gribas caur vidēju gribu uz stipru gribu līdz supergribai. Cilvēkam ar supergribu pakļaujas Dabas spēki un dzīvnieku valsts.
20. Cilvēka Garu uztura un atjauno Dieva Tā Kunga Gars. Kad Dieva Gars nolaižas un ieiet cilvēkā, tad cilvēka Gars atspirgst, uzplaukst un pat paceļas virs sava fiziskā ķermeņa robežām.
21. Normālā stāvoklī cilvēka Dvēselē/Garā atrodas Dieva Svētais Gars. Un tā ir Dāvana. Gars velk Dvēseli uz augšu – uz debesīm, bet miesa spiež to pie zemes. Dvēsele it kā stīvējas starp Garu un Miesu, un tādējādi līdzsvaro šo trīsvienīgo sistēmu līdzīgi žirokompasam, piešķirot cilvēkam noturību un virzienu telpā, laikā, enerģijā un matērijā.
22. Šai trīsvienībā Miesa ir vispretenciozākā. Prioritāšu apspriedē starp Miesu, Dvēseli un Garu – tieši Miesa ar elkoņiem savas vajadzības piesaka visskaļāk. Bet Miesa ir arī visvājākā, to vajag žēlot, lolot un auklēt, bet turēt pie saites. Ar visu to jāatceras, ka Miesā, tāpat kā cilvēka augstākās sastāvdaļās, atrodas daudz dievišķības gan aktīvā, gan potenciālā stāvoklī. Un Dievišķību ir jārespektē, tai jādod pienācīgā cieņa. Cilvēka Miesa ir Dieva dota.
23. Pie cilvēka organisma pieder viņa biolauks jeb biosfēra, ko agrāk bija pieņemts saukt par auru. Ko 19.-20. gs. medicīna bija nozaudējusi, to šodienas zinātne atklāj no jauna – tās ir jau senās zināšanas par cilvēku kopumā. Cilvēka ķermenis savās robežās ietver milzīgu daudzumu enerģētisko sfēru, kas pārstāv gan atsevišķus orgānus, gan arī šiem orgāniem atsevišķas funkcionālās daļas. Enerģētiskā sfēra ap orgānu – tās ir šī orgāna specifiskās vibrācijas. Uz šo vibrāciju intensitāti norāda orgāna fiziskais stāvoklis – jo orgāns ir veselīgāks, jo spēcīgākas vibrācijas, un atbilstoši, lielāka pati enerģētiskā sfēra. Savukārt, visu orgānu enerģētiskās sfēras izdala īpašas vibrācijas, kuras izveido cilvēka ķermenim apkārt kopējo auru. Šodien jau atsevišķus tās spektrus var fotografēt.
24. Rodas pamatots jautājums: kur te ir vieta grēkam? Atbilde – personībā.
25. Kas sastāda personību? Cilvēka personību veido kopējā jeb summārā organisma Gars/Dvēsele/Miesa un to apņemošās biosfēras – kustība pa dzīves ceļu.
26. Kāda ir personība? Personība var būt grēcīga, taisna un retāk – svēta. Šis stāvoklis personībai dzīves laikā nav konstants, bet ir dinamisks. Tas ir mainīgs lielums.
27. Savā dzīves ceļā normāls cilvēks uz zemes visās savās izpausmēs – domās, vārdos un darbos – virzās no grēka caur taisnumu uz svētumu. Jo katrs cilvēks individuāli un visa Cilvēce kopumā atrodas ceļā uz Patiesību. (Skat. laikraksta „Latvietis“ Nr.637.,un 638. rakstu „Kas ir Patiesība“.) Tā rezultātā cilvēka Dvēsele, ejot cauri laikmetiem, pakāpeniski piepildās ar Gaismu, un tādējādi paaugstina savu Hierarhiju. Bībele to definē kā mantu debesīs. „Krājiet mantu debesīs, kur ne kodes ne rūsa to nemaitā.“(Mt.6:20)
28. Ja cilvēks attīstās nenormāli, tad var notikt degradācija. Tomēr, ar Dieva žēlastību, vienmēr pastāv iespēja tapt taisnotam.
29. Jāpiebilst, ka neapdomīgi iedziļināties cilvēkā nevajag. Cilvēks ir radīts (un tiek turpināts radīt) pēc Dieva tēla un līdzības. Cilvēks kā būtne vēl nav pilnībā noformējies. Un Cilvēcīgajā būtnē ir ļoti daudz dievišķības kā tādas. Bet dievišķību nedrīkst likt zem mikroskopa. Dievišķību nedrīkst pakļaut ne analīzei ne sintēzei. Un dievišķību nedrīkst ne lieki slavēt nedz pelt.
30. Bībele iesaka uzlūkot cilvēku neitrāli. Cilvēks ir ceļā. Šai ceļā ir jācenšas būt pašam sev. Tanī dodas katrs Dvēsele/Gars, kurš ar nebeidzamiem piedzīvojumiem un prieku ceļo cauri laikmetu laikmetiem, virzīdamies tuvāk un pieliekot arī savu plecu uz Cilvēces lielo mērķi – uzcelt Debesu Valstību zemes virsū. Šim virzienam kalpo arī visas Gaišās Reliģijas uz Zemeslodes.
31. Tā ir galvenā Debesu programma cilvēciskajai civilizācijai uz Zemes. Tikai tad, kad tā būs īstenota, un Ēdene būs sasniegta, mēs visi kopā un arī katrs individuāli varēsim doties tālāk. Jo Ceļš ir bezgalīgs. Kristus ir mūžīgs.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(Referencēm skat.: Geoffrey Hodson „Reincarnation and Christianity“, Dr.Michael Newton „The Journey of Souls“, Dr.Bruce Goldberg „Past Lives, Future Lives Revealed“, Dr. Dolores Canon „They Walked with Jesus“, Dr.Brian Weiss „Only Love is Real“ u.c., kā arī D.Sc. Thornton Streeter „Centre for Biofield Sciences“, Gregg Braden „The Divine Matrix“, kā arī James Gilliland ECETI un Matīss Barkovskis „wwwMieraMāksla“ un arī agrīnos autorus kā Nicholas Roerich, Rudolf Steiner, Arthur Powell, Annie Besant; kā arī rakstus laikrakstā „Latvietis“ Nr.619 „Jēzus Kristus Gara Sēkla“, LL Nr. 637 un Nr.638 „Kas ir Patiesība“, LL Nr.603 „Cik liela ir visas Cilvēces kopējā Dvēsele?“, LL 725 „Kāda ir starpība starp Garu un Dvēseli?“, LL Nr.776 „Spēks“, LL Nr. 788 „Pārdomas Gavēņa laikā. 11. Bauslis“ u.c., Bībelē skat. par Dvēseli: Ps.19:8, 23:3, 34:3, 103:1-2, Jer.31:25, Mt.11:29, 22:37, 26:38, Mk.12:30, Lk.1:46, 9:56, Ap.d.7:14, Ef.6:6, Fil.2:2, 1.Tes.5:23, Ebr.6:19, 1.Pēt.1:22, 3.Jņ.1:2, u.c, skat. arī: Rigveda, Upanišada, Bhagavad Gita, Korāns, Torah, Dhammapada, Sutras, Latvju Dainas, u.c.)