Jāņa Daliņa dzīves stāsts

Palielināt / Enlarge

Jānis Daliņš
16.06.1939. – 27.02.2024.

Jānis Daliņš piedzima 1939. gada 16. jūnijā Valmierā.

1944. gadā ģimene nokļuva Vācijā, kur Jānis Daliņš sāka savas skolas gaitas latviešu skolā Pinebergas bēgļu nometnē 1949. gadā ģimene devās uz Austrāliju. Jānis skolas gadus pavadīja Benalā, kas atrodas ap 200 km no Melburnas. Viņam ir vecāks brālis Ivars Daliņš un jaunāka māsa Rudīte Mežciema.

1958. gadā ģimene, meklējot bērniem labākas iespējas izglītībā, pārcēlās uz dzīvi Melburnā, kur Jānis, strādājot fabrikā pa dienu un mācoties pa vakariem, ieguva diplomu ķīmijas nozarē Melburnas Karaliskā tehnoloģijas institūtā. Pēc studiju beigšanas 1961. g. iesaistījās darbā kā ķīmiķis Austrālijas Muitas laboratorijā, Melburnā. Nākamajā gadā, izmantojot labākas iespējas, pārcēlās uz Sidneju, lai strādātu Jaundienvidvelsas Muitas laboratorijā. Līdztekus uzsāka studijas Jaundienvidvelsas Universitātē vakara plūsmā, kur 1966. gadā ieguva bakalaura grādu zinātnē (ķīmijas nozarē).

1966. gadā apprecējās ar Ilzi Heimani (pēc izglītības bioķīmiķe/ mikrobioloģe), un ģimenē piedzima divi dēli – Pēteris 1969. gadā un Andrejs – 1973. gadā. Tagad ģimeni kuplina arī trīs mazbērni – Annalise, Matīss un Grieta.

Turpmākos 30 gadus līdz pat aiziešanai pensijā Jānis Daliņš turpināja darbu laboratorijā, kura pēc pārorganizēšanas kļuva par Austrālijas Valsts analītisko laboratoriju, kurā strādāja ap 100 profesionāļi. No 1969. gada Jānis Daliņš vadīja šīs lielākās ķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijas Austrālijā un 1989. gadā viņš kļuva par galveno ķīmiķi un vēlāk par šīs iestādes vadītāju – direktoru. Viņa galvenā interese bija ar dabas aizsardzību saistītā ķīmijas nozare. 1992. gadā Jānis ieguva maģistra grādu administrācijā Sidnejas Tehnoloģijas universitātē.

Ilgus gadus Jānis aktīvi darbojās Sidnejas latviešu sabiedrībā. Kopš studiju gadiem bija studentu korporācijas Selonija biedrs. Savā korporācijā un Korporāciju kopā Sidnejā Jānis veica dažādus pienākumus, ieskaitot senioru amatus. Viņš arī sastāvēja Daugavas Vanagu organizācijā.

No 1991. gada četrus gadus pildīja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) vicepriekšsēža pienākumus. Viņš arī bija Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes loceklis un no 2000. līdz 2005. gadam bija PBLA valdes priekšsēža vietnieks, ar savu darbību sekmējot latviešu sabiedrisko organizāciju aktivitātes un vienlaikus arī Latvijas uzņemšanu ES un NATO. Jānis Daliņš bija arī ilggadējs Latvijas Republikas Goda konsuls Jaundienvidvelsā, Kvīnslandē un Ziemeļu teritorijā. 2008. gadā viņu iecēla par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Jāņa galvenās intereses blakus dabas aizsardzības jautājumiem bija politika, socioloģija, moderno laiku vēsture, Latvijas valsts attīstība. Viņam ļoti rūpēja Latvijas nākotne, un tāpēc Jānis aktīvi piedalījās tās rietumu demokrātijas vērtību nostiprināšanas darbā.

Jānis bieži brauca uz Latviju (pirmo reizi iepazīstot savu Tēvzemi tumšajā 1976. gadā ) un pēc 1991.g. sakarā ar sabiedriskiem pienākumiem un PBLA. Turklāt viņam bija svarīgi iekļauties Latvijas dzīves apritē, jo bija apņēmies kaut kad nākotne, pensijas gados atgriezties šeit uz dzīvi. Tādā sakarībā jau 2004. g nopirka mazu dzīvokli Lāčplēša ielā. Viņam arī bija svarīgas tēva mājas Valmierā un misijas apziņa tās atjaunot. Un tāpēc aizvadītā gada beigās Jānis un Ilze pēc 58 nodzīvotiem gadiem laulībā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Iedzīve joprojām ir jūras ceļā. Diemžēl Jāņa veselības stāvoklis un slimība šo sapņoto plānu par pilna laika dzīvi Latvijā pārrāva. Jānis Daliņš devās mūžībā šī gada 27. februārī.

Nozīmīgu mantojumu no Jāņa saņēma ne tikai sabiedrība, bet arī viņa ģimene. Ģimene Jāni raksturo kā gādīgu vīru, tēvu un vectēvu, kuram sevišķi patika gatavot neparastas un garšīgas maltītes. Viņš turēja rūpi par savējiem, un visi juta Jāņa mīlestību.

Jāni raksturoja mērķtiecība un milzīga drosme uzņemties svarīgus pienākumus mājās, darbā un sabiedriskajā dzīvē. Viņš ticēja ne tikai saviem spēkiem, bet iedrošināja arī citus nebaidīties no iespējām un izaicinājumiem. Viņš ticēja, ka jāuzņemas riski pat tad, ja nav paredzams iznākums. Šīs īpašības viņš bija mantojis no sava tēva, soļotāja Jāņa Daliņa, kas ar savu spēku, priekšzīmi, apņēmību un disciplīnu un skaidra mērķa izaicināts, bija sasniedzis lielas virsotnes pats savā dzīvē.

Tāpat Jānis līdz pat pēdējam dzīves posmam turpināja augt un izglītoties. Viņu raksturoja zinātkāre par visdažādākajām jomām, viņš nebaidījās dzīvot ar jautājumiem un spēja atzīt, ka visu nezin, jo tieši tajā apstāklī viņš uzskatīja spēku. Jānis ar savu dzīvi rādīja priekšzīmi daudziem, tāpēc liela pateicība viņam par bagāto mantojumu tik daudzās jomās.

Dzīves stāstu nolasīja mācītāja Dace Zušmane izvadīšanā 2024. gada 5. martā Rīgas Krematorijas kapličā