Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Piemineklis „Malgré-nous“ piemiņai Sarreguemines (Saargemünd), Francijā. (http://monumentsmorts.univ-lille.fr/monument/82660/sarreguemines-place/) FOTO „Les monuments aux mortes“.

Palielināt / Enlarge

Piemineklis „Malgré-nous“ piemiņai Obernai, Bas-Rhin, Francijā. (https://en.wikipedia.org/wiki/Malgr%C3%A9-nous#/media/File:ObernaiMalgr%C3%A9Nous.JPG) FOTO Juergen Kappenberg.

Sveicināti, lasītāji!

16. marts pavadīts mierīgi. Piemiņas pasākumi notika gan Lestenes Brāļu kapos, gan Rīgā. „Leģionāru atceres diena“, jeb oficiāli „Latviešu karavīru atceres diena“ parādījās likumā „Par svētku un atceres dienām“ 1998. gada 22. jūlijā, bet nākamajā likuma revīzijā 2000. gada 22. martā šī atceres diena tika atcelta.

Attieksme pret leģionāru atceres dienu, kā arī attieksme pret pašu Latviešu leģionu ir visu laiku bijusi neviennozīmīga, un ir aizpildījusi visu diapazonu no „brīvības cīnītājiem“ uz „okupācijas upuriem“ līdz pat „kara noziedzniekiem“. Gan Krievija, gan dažas starptautiskas organizācijas ir pie visām iespējām saukusi leģionu un leģionārus par kara noziedzniekiem, un gan Latvijai kā valstij, gan latviešu organizācijām ir bijis atkal un atkal jāpierāda, ka šādas apsūdzības ir pilnīgas muļķības.

Diemžēl, gadījums ar pieminekli Zedelgemā, Beļģijā, pierāda, ka arī ne visi Latvijas „eksperti“ labi pārzina Otrā pasaules kara vēsturi. Atgādināšu, ka Latvijas Okupācijas muzeja un Zedelgemas pašvaldības kopīgi uzstādītais piemineklis Zedelgemā – pilsēta, kur kara gūstekņu nometnē pēc kara bija ieslodzīti gandrīz 12 tūkstoši latviešu leģionāru – tika demontēts pēc „ekspertu komisijas“ lēmuma, ka tāds nedrīkst pastāvēt. „Ekspertu komisijā“ bija arī dalībnieki no Latvijas, kuri parakstīja kopīgo viedokli. Eksperti atsaucās uz apgalvojumu, ka starp kara gūstekņiem atrodoties arī kara noziedznieki, neuzstādot sarakstu, kuri tie tādi ir bijuši.

Pamācošs salīdzinājums ir Francijas „Malgré-nous“, jeb „Pret pašu gribas“ – kādi 130 000 Francijas Elzasas un Lotringas iedzīvotāji, kuri tika iesaukti Vācijas bruņotajos spēkos. Abi rajoni bija Vācijas sastāvā pirms Pirmā pasaules kara, un tika nodoti Francijai ar Versaļas miera līgumu. Tātad iesaukšana bija pretlikumīga.

Ir zināms, ka 13 „Malgré-nous“ piedalījās Oradour-sur-Glane slaktiņā 1944. gada 10. jūnijā. 643 franču civilisti tika nogalināti sadistiskos apstākļos kā atriebība par franču pretestības darbību. Militārais tribunāls Bordo pilsētā 1953. gadā notiesāja vainīgos uz cietumsodiem, bet, pēc protestiem Elzasā visi SS vienības „Malgré-nous“ tika amnestēti un atbrīvoti.

Par spīti noziegumiem, Francijā vēl šodien ir vairāki pieminekļi veltīti „Malgré-nous“, bez kādām atrunām, ka starp tiem ir arī notiesāti kara noziedznieki.

Latviešu leģionam nav pat šādu gadījumu, jo Zedelgemā iespējamie kara noziedznieki noziedzās pirms tie tika ieskaitīti leģionā.

Vēsture ir arvien aktuāla!

GN
2023. g. 20. martā