Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Joku diena – 1. aprīlis – ir tradicionāli tā diena, kad pat nopietni mediji izspēlē dažādus jokus, parasti pilnā nopietnībā palaižot kādas viltus ziņas. Dažreiz ar piebildi, ka „šodien ir 1. aprīlis“, kas brīdina lasītāju, ka saturs laikam neatbilst patiesībai. Bet visbiežāk bez jebkāda brīdinājuma.

Sociālos medijos varēja lasīt šādu asprātīgu un patiesu atziņu: „1. aprīlis ir vienīgais datums, kad vairums lasītāju kritiski vērtē publicētu rakstu, pirms tam notic“.

Kāpēc citos datumos vajag nekritiski pārsūtīt muļķības un melus, kurus varēt atmaskot ar nelielu piepūli? Kāpēc neieguldīt šo nelielo piepūli, bet vienkārši noticēt un izplatīt? Rezultātā arī cilvēki notic melu gūzmai, un rīkojas attiecīgi.

Populārākie meli ir saistīti ir klimatu maiņu – noliedzot tā esamību, vai arī piekrītot, ka klimats mainās, bet noliedzot, ka tas ir dēļ cilvēku darbības. Ar to pašu ir saistīti visādi meli un puspatiesības par alternatīviem enerģijas avotiem un līdzīgiem jautājumiem.

Stulbuma vairošana aizkavē vajadzīgo darbību dabas katastrofas novēršanai.

Kāds varētu būt attaisnojums šādai neprātīgai un, varētu pat teikt, ļaunprātīgai rīcībai? Ir lasīta šāda versija: „Tie nav manis izteikti apgalvojumi. Es vienkārši dalījos kāda cita viedoklī – lai cik tas būtu vērts.“

Tas aizmirst sociālo mediju ļoti demokrātisko dabu – jo vairāk „balso“ par viedokli, ka nav nekavējoši jādara viss, lai palēninātu klimata maiņu, jo vairāk ticēs šādam viedokli. Un jo vairāk ticēs šādam viedoklim, jo vairāk politiķi rīkosies attiecīgi. Jo nākamās vēlēšanas lielu daļu politiķiem ir tuvākas un svarīgākas par nākamām paaudzēm.

Bez jau minētās klimata maiņas, vēl arvien populāri ir kovida vakcīnu nosodīšana.

Protams, ir arī citas tēmas, sevišķi politikā, kur zināmai agresorvalstij ir interese vairot savu naratīvu, bet dīvainākais ir tas, ka arī tādos jautājumos, kuros visai pasaulei vajadzētu darboties vienoti, notiek nopietni mēģinājumi sēt neuzticību un šaubas. Un pat ne šaubas, bet svētu pārliecību, ka demokrātisko valsts vadības rīkojas noziedzīgi, cīnoties pret klimata maiņu un cīnoties pret pandēmiju.

Kāds ir atrisinājums? Tas tiek atkārtoti jautāts. Ja būtu pārliecinoša atbilde, tad varbūt mazinātos dezinformācijas plūdi. Bet ne visi vēlas cīnīties pret dezinformāciju, un pat cīnītāji nevar lepoties ar lielām sekmēm. Bet jācīnās ir.

GN
2024. g. 4. aprīlī