Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: Ievārījums vai smēriņš?

Pirms laba laiciņa Linda atrakstīja: „Vispār mani šodien saskumdināja arī Pūres reklāma, kur ķiršu ievārījums pārkristīts par ķiršu smēriņu. Mani gan tāds modes vārds neuzrunā, liek domāt par kaut ko, kas smērējams plānā kārtiņā, nevis normāli ēdams.“ Jā, tieši tā – karotēm, tā, ka tek, nevis knapinoties!

Kādreiz no vācu valodas atceļojušais SMĒRS (die Schmiere) tezaurā tiek raksturots kā sarunvalodas vārds, kam ir divas nozīmes. Vispārzināmā – „ziede“ (bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai); apvidvārds – „biezpiens maizes apziešanai“. Valodā, iespējams, ar klasiskās literatūras starpniecību, ir nostabilizējies vārdu savienojums „ratu smērs“ (riteņu asu ziede; vāģsmērs), salikteņi „zābaksmērs“, „potsmērs“ (potvasks). Vēl plaši zināmi vārdi: smērvielas, smēreļļas. Tātad smērs visplašāk lietots tehnisku izstrādājumu nosaukumos.

Uz pārtiku SMĒRS atceļojis ar apvidvārdu „smērdesas“ 'mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, smērējamas uz sviestmaizēm'.

Lai izprastu vārda enerģiju valodas ainā kopumā, der palasīt tezaura šķirkli „smērēt“. (Tiem, kas to neizdarīs, pateikšu priekšā, ka tur, maigi sakot, ir maz pozitīva.)

Vai Pūre vārdam SMĒRS, lietojot deminutīvu „smēriņš“, mēģina radīt pozitīvu tēlu?

Atgādināšu dažus jau tradicionālus vārdus:

• ievārījums – 'cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai';
• džems – 'ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā';
• sīrups – 'koncentrēts, parasti stīgrs, cukuru šķīdums ūdenī vai augļu sulās';
• želeja – 'receklis, ko gatavo, vārot augļus, to sulu kopā ar cukuru';
zapte (sarunvalodas) – 'ievārījums'.

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda #dzimtāvaloda
#raksti #rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu #valodairkāupe