Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

„Bēgļu gaitas“ ir jēdziens, kas liekas cieši saistīts ar latviešu identitāti. Mūsu labvēlīgo attieksmi pret Ukrainas bēgļiem ir, iespējams, veicinājusi apziņa, ka latvieši vēl ne tik sen ir bijuši bēgļi no tā paša apspiedēja.

Pētījumos par latviešu bēgļiem Otrā pasaules kara laikā un par trimdas izveidošanu reti tiek minēta vēl lielāka latviešu bēgšana. Proti, Pirmā pasaules kara laikā no Vācijas iebrucējiem bēga daudz lielāka daļa no Latvijas iedzīvotājiem nekā Otrā pasaules kara laikā bēga no Sarkanās armijas.

Ļoti vērtīga un aizkustinoša grāmata ir 1925. gadā izdotā „Latvju tauta bēgļu gaitās“. Autors ir latviešu jurists, publicists un politiķis Kristaps Bahmanis. Kara laikā viņš darbojās Latvijas bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā. No 1918. līdz 1920. gadam Bahmanis bija Ukrainas latviešu centrālkomitejas valdes loceklis, un, kādu laiku, faktiskais Latvijas diplomātiskais pārstāvis neatkarīgajā Ukrainā. Viņš arī sarakstījis 1926. gadā Rīgā izdoto grāmatu „Latvieši Ukrainā 1917.–1919. gados“. Abas minētās grāmatas ir lasāmas un lejuplādējamas Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēkā: https://gramatas.lndb.lv

Vēl pie latviešu bēdzējiem jāpieskaita tie, kuri 1941. gada jūnijā un jūlijā bēga no nacistiskās Vācijas armijas uz Padomju savienību.

Ir zināmi amizanti stāsti par latviešiem, kuri dienējuši vairākās armijās – vispirms Latvijas armijā, un tad Sarkanajā armijā, kad tajā iekļāva Latvijas armiju. Un pēdīgi, izbēgot no Sarkanās armijas tās atkāpšanās laikā 1941. gada jūnijā, pēc pāris „miera“ gadiem tikuši iesaukti Vācijas bruņotajos spēkos. Bet kā ir ar vairākkārtīgiem bēgļiem? Pirmā pasaules kara bēgļi, ja tie pēc kara paspēja atgriezties Latvijā, bija tikai kādus 25 gadus vecāki, kad bija jāizšķiras par otro bēgšanu. Pirmā reizē no vāciešiem, otrā no krieviem.

Kādā veidā ir šī pirmā bēgšana ietekmējusi lēmumu bēgt otrreiz? Vai ir izveidota statiska par to, vai Pirmā pasaules kara bēgļi ir ar lielāku varbūtību bēguši arī Otrā pasaules kara laikā?

Katrs stāsts ir individuāls. Dažiem izdevās aizbēgt uz drošību Zviedrijā un citiem uz bumboto un izbumboto Vāciju. Toties arī bija tie, kuru kuģim trāpīja torpēda, kuru laivas nogrima Baltijas jūrā, kurus apsteidza Sarkanās armijas straujā virzība uz priekšu.

Jāatceras, ka mutvārdu liecības var dot tikai izdzīvojušie – tie, kuriem viss un vienmēr izdevās.

GN
2024. g. 10. aprīlis