Debesbraukšanas dienai pārdomas

Palielināt / Enlarge

Debesbraukšana. FOTO R.S.&AI Imagine.

Palielināt / Enlarge

Trešās pakāpes tuva sastapšanās. FOTO R.S.&AI Imagine.

Laiks ir mūsu Realitātes neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc gan Reliģijā gan Filozofijā un Zinātnē eksistē uzskati par to. Tie balstās – vai nu uz tradīciju, vai uz personīgām kontemplācijas pieredzēm, vai – uz Teorētisko Fiziku, vai arī – visu kopā. Tādēļ šoreiz piedāvāšu jums, cienījamo lasītāj, vienu populāru piemēru, teorētisku piemēru (un varbūt ne tikai) – Laika izpētes jomā.

Apskatīsim šādu ainu: šodien, 2024. gadā, kāds cilvēks lasa avīzi, kur ierauga vecu fotogrāfiju – 1974. gada uzņēmumu, kurā redzams virs Rīgas planējošs NLO.

Labi. Tālāk.

Pēc 2024. gada paiet, vēl teiksim 20 gadi – ir pienācis 2044. gads, – un šis pats cilvēks pastaigādamies pa – teiksim Uluru (Ayers Rock), pēkšņi sastop kādu no bāzes kuģa (mothership) piezemējušos NLO, ko tautā sauc par šķīvīti, ar visiem tā iemītniekiem/pilotiem. Pēc īsas iepazīšanās, tie uzaicina viņu savā šķīvītī – un piedāvā doties ekskursijā. Tie viņam vaicā: „Ko tu gribētu redzēt?“ Un, mūsu cilvēks saka: „Vai jums ir tāda tehnoloģija, lai ceļotu Laikā?“ Tie viņam atbild: „Jā, ir.“ „Tad lūdzu, vai būtu iespējams kaut uz brīdi ieceļot Rīgā, teiksim 70ajos gados, lai paskatītos – kā tur kādreiz bija?“ „Jā, varam to izdarīt, tikai – nevienu netraucējot,“ atbild šķīvīša piloti, un uzvelk uz superdatora gadskaitli „1974“. Tad šķīvītis cauri Laikam un Telpai – ierodas 1974. gadā un kādu brīdi planē virs Rīgas. Tur TAS TIEK NOFOTOGRAFĒTS, un tā attēls ievietots avīzē. Vēlāk, kad šķīvītis atgādā mūsu ceļinieku atpakaļ starta vietā un laikā, izrādās, ka uz fotogrāfijas ir tieši tas pats šķīvītis, ko mūsu cilvēks aplūkoja 2024. gadā avīzē – un kas uzbildēts virs Rīgas 1974. gadā – ar šo pašu ceļinieku uz borta! Iznāk – tā saucamais Laika gredzens. Cilvēks šodien aplūko avīzē vecu attēlu ar NLO, bet izrādās, ka pats tur ir bijis iekšā – uz borta – pirms 50 gadiem. Tomēr, no šī cilvēka viedokļa – tas vēl nav noticis, tas vēl tikai notiks nākotnē, kad viņš sastaps šo šķīvīti 2044. gadā Uluru, un ceļos ar to uz 1974. gadu virs Rīgas, kur tika nofotografēts. Tādējādi – Tagadne, Pagātne un Nākotne savstarpēji savijās Laika gredzenā, kur tas, kas no mūsu viedokļa vēl tikai notiks Nākotnē (šai gadījumā – šķīvīša sastapšana Uluru un ceļojums ar to uz 1974. gadu) – jau faktiski ir noticis Pagātnē uz kopīgās Laika līnijas (sk. rakstu laikrakstā „Latvietis“ Nr.598 „Realitāte, 4.dimensija. Laiks“). Jo 1974. gads jau ir pagājis, tas atrodas Pagātnē. Tomēr, no šī ceļinieka viedokļa – šis notikums ir vēl tikai priekšā – 2044. gadā.

Lūk, tik neparasti mums šodien liekas šādi laika gredzeni, un mūsu Zemes civilizācijai tie pagaidām pieder pie zinātniskās fantastikas sērijas. Tomēr atcerēsimies, cik apbrīnojami īss vēsturiskais posms šķīra Herberta Velsa un Žila Verna darbos izteiktās idejas par ceļojumu uz Mēnesi, gēnu inženieriju, apceļošanu Pasaulei un citām teorijām – līdz to piepildījumam! Tāpēc jau tas vien, ka mēs tīri teorētiski spējam izsekot šādai koncepcijai, liecina, ka mūsdienu cilvēka prāts ir tam gatavs. Atliek – attīstīt atbilstošu tehnoloģiju... Vai arī – saņemt to kā dāvanu no attīstītām Universa civilizācijām. Bet – tikai tad, kad būsim globālā mērogā tam gatavi. Ne ātrāk.

Reliģija par kustību Laikā

Bībelē mēs lasām, ka Eņģelis saka: „Laika vairs nebūs, bet septītā eņģeļa vēstījuma dienās, kad tas sāks bazūni pūst, ir piepildīts Dieva noslēpums, kā Viņš to ir pasludinājis Saviem kalpiem praviešiem.“ (Atkl.10:7) Resp., Cilvēce sāks apzināties Laika dabu. Būs pirmie mēģinājumi transportācijai Laikā. Sākumā neveikli un tikai informatīvi. Vēlāk arī fiziski, un ar cilvēku pārvietošanu Laikā (skat.ref.).

Lielie Teksti kā Bībele, Vēdas u.c., skaidri runā par Laiku un kustību Laikā. Tas liek domāt, ka pagātnē šāda tehnoloģija uz Zemes ir bijusi pazīstama.

Piemēram, Vēdās Mahabaratā (800BC) lasām, kā ķēniņš Ravita dodas Kosmosā uz dažām dienām, bet kad atgriežas, uz Zemes ir pagājuši simtiem gadu.

Līdzīgu stāstu sastopam Japānas senajos Rakstos. Zvejnieks Urašima Taro dodas satikt dievību Rijujinu – uz trim dienām, bet kad atgriežas uz Zemes, konstatē, ka ir pagājuši 300 gadu. Viņa zvejniekciems jau sen ir drupās, visi, ko viņš pazina, jau sen ir miruši, un neviens arī viņu pašu vairs neatceras.

Bībelē ir stāsts par pravieti Jeremiju, kurš tanī brīdī atradās kopā ar dažiem saviem draugiem, to skaitā jaunu puisi Abimeleku. Jeremija teicis Abimelekam: „Uzkāp kalnā, kur aug vīģes koki, un savāc kādas vīģes priekš mums“. Puisis devies kalnā un lasījis vīģes. Tur pēkšņi viņš izdzirdējis kādu troksni un arī vēju pūšam, un pēc tam zaudējis samaņu. Kad atguvies, ieraudzījis, ka diena jau ir galā, un ir klāt vakara stunda. Atgriezies pilsētiņā, Abimeleks ar vēl lielāku pārsteigumu sastapis zaldātus, kas iepriekš tur nebija, un vaicājis visapkārt: „Kas šeit notiek? Un kur ir Jeremija, un kur visi pārējie?“ Tad kāds ļoti vecs vīrs viņam teicis: „Puis, tas, par ko tu runā, tas viss bija pirms 62 gadiem!!“

Kas attiecas uz Tagadni – mēs šodien no jauna iesniedzamies pirmajos attīstības posmos, kas nepieciešami Telpas, Laika, Enerģijas un Matērijas principu apzināšanai, lai tos sekmīgi pielietotu tautsaimniecībā, tai skaitā transportam. „XX gadsimts bija Telpas ceļojumu apguves laikmets. Ar XXI gadsimtu sākas Laika ceļojumu apguves laikmets,“ saka Konektikutas Universitātes profesors Ronalds Malē (Ronald Mallett, academic, the University of Connecticut, skat.ref.).

Savukārt, ufoloģijā pastāv uzskats, ka daļa no visiem NLO, kas uzlec uz mūsu radaru ekrāniem, tie esam mēs paši no Nākotnes. Zīmīgi, ka tas pats notiek arī čannelinga (channeling) komunikācijas sesijās ar varbūtējiem (alleged) viesiem no citurienes, kuri daudzos gadījumos sniedz tādu pašu informāciju, un proti, – ka tie esam mēs paši, kas runājam no Nākotnes, ar nolūku optimizēt Civilizācijas attīstības kursu.

Šāda aina paveras arī Bībelē. Atklāsmes grāmatā tiek runāts tieši no Nākotnes, – nevis kā pareģojums, bet kā tiešā runa. Tas Kungs saka: „Ir noticis.“ Jo no Tā Kunga viedokļa viss jau IR NOTICIS, kamēr no mūsu viedokļa – viss pašlaik vēl tikai notiek. Atklāsmes grāmatā Debesu Pārstāvis pravietim rāda ainas un sniedz informāciju par notikumiem, kas no Debesu viedokļa jau IR NOTIKUŠI, resp. – atrodas Pagātnē, bet no mūsu viedokļa un visiem, kas dzīvo uz Zemes – vēl ir tikai nākotnē. Līdzīgi kā minētajā piemērā šī raksta sākumā. Pie tam, pastāv Universa fenomens, ko šodien cauc par Multiversu. Tas ir „Dieva noslēpums, kas pasludināts praviešiem“. Un tas norāda, ka mūsu Nākotne ir KUSTĪBĀ, tā nav akmenī iecirsta, un tai piemīt vairākas attīstības līnijas, un mums pastāv iespēja to mainīt, atkarībā no mūsu izvēlēm Tagadnē. Tieši tādēļ mēs tiekam informēti no Nākotnes, un par Nākotnes dažādiem variantiem, kuri pastāv, kamēr mēs atrodamies Tagadnē. Jaunā Laika Garīgumā (New Age Spirituality), kuru sastāda savstarpēji nesaistīti informācijas avoti, valda uzskats, ka Armagedona iespēja ir pārvarēta. Tā vairs nepastāv. Pie tam, ar lielu palīdzību no Dieva Debesīm. No mums ir atkarīgs, pa kuru Ceļu iesim tālāk, lai optimizētu savu Nākotni, kuru tad iecementēsim savā Realitātē.

Vienota Platforma

Cilvēces kopīgo jeb summāro Apziņu vēsturiski visvairāk nosaka Reliģija, Filozofija, Zinātne (skat.ref.). Tāpēc, lai visa civilizācija uz Zemes sasniegtu Laika ceļošanas iespējas, ir vajadzīga vienota platforma Cilvēces izpratnei par Dievu, Visumu, Cilvēku. Tā var nebūt visiem vienāda, tomēr VIENOTA. Un to žēlastībā ir devis Tas Kungs Pats.

„Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam.“ (Rom.4:11)

„Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals,“ saka Tas Kungs. (Atkl.22.)

Un „Redzi, visu Es daru jaunu,“ saka Tas Kungs. (Atkl.21:5)

Tik daudz par kustību Laikā šoreiz.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

(Skat. Laikrakstā „Latvietis“ Nr.598 rakstu „Realitāte, 4.dimensija. Laiks“, LL Nr.776 „Spēks“, LL Nr.788 „11. bauslis Trešajai Tūkstošgadei“, un arī Youtube „The First Real Time Machine“ 1-5 daļas – par prof. Ronald Mallett pētījumiem, par to arī LL Nr.664 rakstu „Laika mašīna“, kā arī Gregg Braden „The Divine Matrix“, Dr. Bruce Goldberg „Past Lives, Future Lives Revealed“ nodaļu „The Next Thousand Years“ u.c., kā arī Sidnejas Universitātes „Centre for Time“ publikācijas, un tēmas par „missing time“ ilustrācijai skat. filmas „Contact“, „K-Pax“ u.c.)