Sēlijas poligona attīstībā vēl daudz neskaidrību

Latvija pirms diviem gadiem nolēma veidot jaunu militāro poligonu Sēlijā. Lai procesu paātrinātu, Saeima pirms gada pieņēma īpašu likumu par šī poligona izveidi. Likuma mērķis bija paātrināt citkārt visai laikietilpīgos procesus, kas saistīti ar šādu objektu attīstīšanu, sākot jau no īpašumu atsavināšanas procedūrām un beidzot ar būvniecību.

LTV raidījums de facto ziņo, ka šobrīd sākti poligona izbūves pirmās kārtas projektēšanas darbi, bet būvdarbu iepirkumus paredzēts sludināt tikai šā gada beigās, nākamā gada sākumā. Poligona pirmo kārtu paredzēts pabeigt līdz 2026. gadam. Un tas nozīmē, ka būvdarbi būtu jāpabeidz nepilna gada laikā, kas ir maz ticams.

Nākamajam attīstības etapa plānam būtu jābūt gatavam līdz jūlijam. Lai nākamgad pie tā varētu sākt strādāt praktiski, un pabeigt sešu gadu laikā. Tad taptu tādi objekti kā noliktavas, kazarmas, ēdnīca un medicīnas centrs un citi. Tad Sēlijas poligonā teorētiski varētu darboties brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militārā vienība, kas ir līdz pieciem tūkstošiem cilvēku, kā arī valsts aizsardzības dienesta karavīri un citas vienības. Šobrīd gan nozares amatpersonas norāda, ka drīzumā ienākošie sabiedroto karavīri vismaz tuvākajos gados Sēlijas pusē ikdienā nedzīvos.

Iepriekš izskanējis, ka visa poligona izveide kopumā varētu prasīt ap 700 miljoniem eiro. Taču šobrīd Aizsardzības ministrija nav gatava nedz apstiprināt šo skaitli, nedz sauc citu. Vēl nav skaidrs arī paredzamais investīciju sadalījums pa nākamajiem gadiem. Un nav zināms, vai poligona attīstībai varētu piesaistīt kādu citu finansējumu vēl bez valsts budžeta.

Patlaban Latvijā ir aptuveni trīs tūkstoši NATO sabiedroto spēku karavīru un nākamajā un aiznākamajā gadā varētu pievienoties vēl pāris tūkstošu – lielākoties no Kanādas. Aizvadītā gada novembrī Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandieris Vinss Kiršteins intervijā Latvijas Televīzijai sacīja: „Mēs joprojām strādājam pie šiem plāniem. Karaspēka pārvešana ir tā vienkāršā daļa. Taču tā būs pilna mehanizētā brigāde, milzīgs transportlīdzekļu skaits!“

Ādažu poligona kapacitāte pamazām izsīkst. Sēlijas poligons ieplānots reizes divas lielāks, aizņemot 25 596 hektāru Aizkraukles un Jēkabpils novados.

No poligonam nepieciešamajiem īpašumiem lielākā daļa pieder valstij („Latvijas Valsts mežiem“), bet aptuveni tūkstoš hektāru – privāti. No privātā pirmajā kārtā būs vajadzīgi 16 procenti, un tie, kā arī pirmajai kārtai nepieciešamās valsts zemes jau gandrīz visas ir Aizsardzības ministrijas rīcībā. Mazapdzīvotajā teritorijā ir vairāki purvi, no vienas puses piekļaujas arī dzelzceļa līnija, ko varēs izmantot armijas vajadzībām. Tuvākā pilsēta – Aizkraukle.

„Tā principā ir kopija Ādažu infrastruktūrai, ja mēs runājam par bāzi kā tādu. Bet viņa nebūs kopija nekādā gadījumā Ādažiem saistībā ar treniņu iespējām Ādaži ir tikai viena ceturtdaļa no Sēlijas poligona kā tāda. Mēs tur varēsim ļoti lielas vienības trenēt, mēs varēsim uzaicināt savus sabiedrotos izmantot, un vēl vairāk, tas mums dos iespēju ar mūsu galvenajam sabiedrotajam atstrādāt tādus paņēmienus, ko mums Ādažos neļauj tur darīt izmēra dēļ,“ stāsta NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

Sēlijas poligonam atvēlētajā vietā dabā pagaidām par tā tapšanu nekas neliecina. Redzama intensīva mežizstrāde – Latvijas valsts meži pabeidz iepriekš sāktos darbus, un jaunus vairs neplāno. Poligona pirmajai kārtai aizsardzības budžetā paredzēti 36,5 miljoni eiro, un to jāpabeidz līdz 25. gada beigām.

Sarunu procedūrā noslēgti četri līgumi par vairāku šautuvju, nesprāgušas munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, un teritorijas attīstīšanas projektēšanu. Būvniekus plāno sākt meklēt šā gada beigās, vai pat nedaudz vēlāk. Un tas nozīmē, ka būvdarbiem atliks mazāk nekā gads, lai tos pabeigtu plānotajā laikā. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds („Progresīvie“) gan ir optimistisks: „Kopumā mēs virzāmies pēc plāna, skaidrs, ka varbūt tas, kas varbūt ir zināms izaicinājums valstij kopumā, ja mēs runājam, ka būvniecības kapacitātē arī ir zināmi ierobežojumi. Bet tas absolūti nenoņem no mums šo atbildīgo uzdevumu par to, ka mēs virzāmies attiecīgi tā, kā mēs esam plānojuši, ka uz 25. gada beigām, 26. gada sākumā Sēlijas pirmā kārta tiks noslēgta.“

Poligona apkaimē ir apgrūtināta mobilo sakaru lietošana, nepieciešamas jaunas elektrolīnijas. Un jāuzlabo arī vairāki ceļi. Pašvaldības bija cerējušas, ka Aizsardzības ministrija palīdzēs risināt praktisko pusi. „Jāsaka tā, kad runājām ar Aizsardzības ministriju, tad drīzāk no viņu puses bija tāds – vai pašvaldība varēs palīdzēt arī ar to ceļu uzlabošanu un tamlīdzīgi. Nu mēs gribētu otrādāk – ja jau tā smagā tehnika, kas nāk, varbūt viņi varētu palīdzēt un šos ceļus sakārtot tādā līmenī,“ saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (AS).

Valsts ceļš, kas ved no Sunākstes uz Daudzevu, un tālāk uz Aizkraukli, un ies cauri Sēlijas poligonam, jau tagad ir tik sliktā stāvoklī, ka epizodiski to slēdz smagākiem transportlīdzekļiem. Bet vietējie to izvairās izmantot šķīdoņa laikā. „Tiklīdz nāk pavasaris, protams, ka tas ceļa segums tas ceļa segums, kamēr viņš izkalst, ir ļoti tādā bēdīgā stāvoklī,“ atzīst Aizkraukles novada iedzīvotāja un Sunākstes Saieta nama vadītāja Vineta Lavrinoviča. Pēc viņas teiktā, vēl pirms divām nedēļām šo ceļa posmu nevarēja izbraukt.

Satiksmes ministrija savā jau sastādītajā trīs gadu budžetā, tas ir līdz 2026. gadam, šo ceļu nebija plānojusi atjaunot. Tad gan nebija arī poligona ieceres. Ņemot vērā jaunos apstākļus, vienkārši ceļa atjaunošana te vairs nederēšot. Bet, lai nepieciešamo posmu, aptuveni 17 kilometrus, pārbūvētu un noklātu ar asfaltu, vajadzīgi ap 16 miljoniem eiro.

„Ņemot vērā arī šī objekta nozīmi, to mēs apzināmies, ka tādas izmaksas būs jāsāk plānot, bet tas ir tāpat divi, trīs gadi. Protams, Aizsardzības ministrija ar savām iesaistēm to, iespējams, varētu paātrināt,“ norāda Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Uz precizējošu jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņi cer uz to, ka šiem mērķiem naudu varētu iedot Aizsardzības ministrija, Vectirāns atbild: „Iespējams arī, jo, ja viņiem ir citas prioritātes un daudz ātrākas, ja nu jau mēs jau mēs jau balstīsimies uz to pašu valsts budžetu, kas mums ir. Un valsts budžets jau mums nav tā, ka mēs šogad varam visu pārtaisīt un 16 miljonus pēkšņi atrast.“

Tā kā Satiksmes ministrijas budžetā tādu naudu nevar atrast, neatņemot citiem, tā skatās Aizsardzības ministrijas virzienā, kas savukārt cer uz Satiksmes ministriju.

„Aizsardzības ministrija ir griezusies pie Satiksmes ministrijas ar norādi (..), Daudzevas – Sunākstes ceļu, piemēram, redzot, tas ir ārkārtīgi slikts ceļš, mēs to esam norādījuši, ka šim vajadzētu būt augstas prioritātes un pie pirmās iespējas savest kārtībā šos ceļus. Jo šobrīd, kad mēs esam projektēšanas stadijā, iepirkuma stadijā, bet vienalga vienā brīdī būs arī šī būvniecības aktīvā stadija un arī mēs mācībām izmantojam, šī infrastruktūra ir jāsaved kārtībā,“ saka Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka („Progresīvie“).

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LA) secina: „Protams, ka būtu ideāli, ja varētu iepriekš sakārtot ceļus un pēc tam šo noslodzi izmantot, bet nu dzīvē notiek kā parasti – vispirms notiek nepatīkamais, pēc tam uzlabošana.“

Pagaidām pašvaldībās ne līdz galam skaidrs, kurā brīdī un cik daudz vajadzēs mājokļus, bērnudārzus, skolas un kādus pakalpojumus attīstīt.

„Sākuma periodā tur ar ģimenēm izvietošana mūsu nacionālajiem karavīriem nebūs tik liela, lai varētu salīdzināt ar, piemēram, Ādažiem. Vajadzētu saprast to, ka Sēlijas poligons zināmā mērā būs poligons, kur ierodas tādā kā komandējumā – iebrauc iekšā, atstrādā savus uzdevumus un aizbrauc ārā,“ saka NBS komandieris Kalniņš.

Piemēram, Aizkraukle un Jēkabpils šobrīd ar fondu atbalstu plāno īres mājokļu būvniecību, taču vismaz pagaidām armijas pieprasījums pēc dzīvokļiem te netiek rēķināts iekšā. „Mums jāskatās kā pašvaldība nākotnē ar to tiek galā, jo tur ir daudz un dažādas nianses, viens ir tikai uzcelt, otrs pēc tam viņu piepildīt, apsaimniekot, apkopt un kurš par to maksā, cik lielā apjomā vai spēj mūsu iedzīvotāji to samaksāt, jo tās cenas ir pietiekoši lielas,“ saka Ragainis.

Pagaidām armijas uzņemšanai nav sākuši gatavoties uzņēmēji. Šobrīd tiek gaidīts, kad radīsies reāls pieprasījums pēc pakalpojumiem. „Mums ir Aizkraukles novadā nodibināts uzņēmēju konvents, kur pulcējas visi uzņēmēji, kurus interesē notiekošais novadā. Līdz ar to mums ar noteiktu regularitāti šajā konventa sanāksmēs mēs aicinām sniegt informāciju par poligona attīstības gaitu,“ saka uzņēmēja un Aizkraukles novada domes Attīstības komisijas priekšsēdētāja Ingūna Grandāne (LA).

Poligona attīstības plānošanai izveidota starpministriju darba grupa, kurā ir arī Jēkabpils un Aizkraukles pašvaldību pārstāvji. Tomēr, kopš tās izveides pērn rudenī, tā sanākusi kopā tikai vienreiz. Bijušas gan vairākas citas tikšanās mazākos sastāvos. „Ekspertu un speciālistu līmenī, un tas tiek rūpīgi sekots. Progresa ziņojumi notiek nepārtraukti ministrijā un bruņotajos spēkos, un patiešām šis ir augstas prioritātes objekts un es pat teiktu, viens no lielākajiem Latvijā un kuram būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība,“ apgalvo Švinka.

Latvijas TV raidījums „De facto“