4. maija svinības Melburnas Daugavas Vanagos

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Karoga ienešana. FOTO Ilze Ābele.

Prāveste Helga Jansone. FOTO Ilze Ābele.

Ilze Ābele FOTO no Ilzes Ābeles personīgā arhīva.

Gregs Vaitlavs (Whitelaw). FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Kadrs no Grega Vaitlava (Whitelaw) prezentācijas par latviešu leģionāru un nacionālo partizānu leitnantu Leonīdu Reimani.

Palielināt / Enlarge

Latviešu leģionārs un nacionālais partizāns leitnants Leonīds Reimanis.

4. maijs bija svarīga atzīmēšanas diena Daugavas Vanagu (DV) Melburnas nodaļai. Divas atzīmēšanas bija svinīgas – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 34. gadadiena un otrā bija – Mātes dienas atzīmēšanu. Trešā atzīmēšana bija Kurzemes Cietokšņa atcere, kura atstāja smagumu sirdi.

Ilze Ābele apsveica viesus – zāle bija pilna. Bija labi redzēt to lielo apmeklētāju skaitu. Pirmā sestdiena mēnesī ir vienmēr vanadžu pusdienas. Maija mēnesī vienmēr nodēvējam tās kā Mātes dienas pusdienas. Visām mātēm tika piesprausta korsāža, un novēlējam viņām ļoti jauku, skaistu, mīļu Mātes dienu 12. maijā.

Protams, mums visiem 4. maijs ir zināms kā Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas atjaunošanas pasludināšanas diena. Latvieši visās pasaules malās svinēja atjaunotās valsts nozīmīgāko dienu. Aprita 34 gadi kopš vēsturiskā 1990. g. 4. maija, kad tika atjaunota satversmes sapulces 1922. g. 15. februāra pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbība visā Latvijas teritorijā. Un visas mūsu tautas cerības par neatkarīgu Latviju pārtapa īstenībā.

Mēs pateicamies mūsu daudz un dažādiem tautas varoņiem par cīņu, kas šo īstenoja. I. Ābele novēlēja visiem klātesošiem visu jaukāko 4. maiju un nolasīja Jāņa Jaunsudrabiņa vārdus Piemini Latviju.

Programma turpinājās ar Kurzemes Cietokšņa atceri, kas atstāja mums sūru sirdi, un tā Kurzemes cietokšņa atcere ir viena no galvenām piemiņas dienām DV organizācijas kalendarā. DV to atzīmē pasaules plašumā.

Kurzemes Cietoksnis ir zināms vairākos nosaukumos – Kurzemes Katls, Kurland Kessel, Kurzemes pussala, Kurland Cauldron. Tas ir Kurzemes visu ziemeļākais rags pie Liepājas.

1941. g. Vācijas karaspēka grupa Ziemeļi, vēlāk nodēvēti kā Kurzemnieki, okupēja Kurzemi tāpat kā pārējo Latvijas teritoriju.

1944. g. jūlijā sākas Sarkanās armijas iebrukums Latvijā un oktobrī jau sasniedza Baltijas jūru pie Klaipēdas, nošķirot vācu karaspēku no pārējiem vācu spēkiem un tādēļ vācu karaspēks atstāja Rīgu un novietojās Kurzemē. Tas izveidoja fronti puslokā no Jūrmalas dienvidos uz Klapkalnciema – ziemeļos. Pāri par 7 mēnešiem notika 6 lielkaujas, kurās bija iesaistīta latviešu leģiona 19. divīzija kopā ar Vācijas karaspēku. Sarkanarmija uzvarēja 5 no 6 kaujām, bet fronte neko daudz nemainījās. Bija lieli zaudējumi abās pusēs, gan simtiem tūkstoši cilvēka dzīvības, gan materiālie zaudējumi.

1945. gada 7. maijā vāciešu karaspēkam Kurzemnieki tika uzlikts ultimāts no Sarkanā karaspēka vadības, un nākamā dienā, 8. maijā, pēc galvenās vācu armijas kapitulāciju, kurzemnieki arī kapitulēja. Otrais pasaules karš beidzās.

Vācieši atļāva latviešiem nekapitulēt. 137 000 vērmahta karavīri un 9 000 latviešu leģionāri padevās Sarkanarmijas gūstā.

Bet 4 000 leģionāru izlēma turpināt cīņu pret padomju okupantiem, iesaistoties Nacionālo partizānu vienībās. Viens no tiem bija Leonīds Reimanis, mūsu DVMN biedra Grega Vaitlava (Greg Whitelaw) vectēvs. Tālāk šo stāstu par Leonīda Reimaņa gaitām no kara skolas līdz latviešu leģionāru un nacionālo partizānu gaitām (1937. – 1953.g.) stāstīja Gregs kopā ar pauerpoint prezentāciju un ar mūziku. Grega sagatavotais stāsts balstīts ar fotogrāfijām bija ļoti aizkustinošs. Gregs aizceļoja uz ASV un Latviju, lai savāktu cik vien daudz informācijas viņš varēja no radniekiem un vēsturiskiem dokumentiem, papildinot ar mātes atmiņām. Latvijā viņš apmeklēja tās vietas, kuras bija saistītas ar vectēva stāstu. Daži ir pieminekļi vectēva atmiņai. Gregs nedabūja satikt savu vectēvu, jo kopā ar diviem partizāņu biedriem kāds viņus nodeva, un vectēvs aizgāja bojā, slēpjoties uz šķūņa jumta, kuru nodedzināja čekisti. Sākuma Leonīdu Reimani apbedīja Bujāņos – mājā, kur nejauši beigas pienāca. Vēlāk visus trīs partizānus pārapbedīja Dzelzkalna Brāļu kapos ar pilnu militāru atzinību. Varējam just Grega cieņu un lepnumu uz savu vectēvu. Esam visi pateicīgi tiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību.

Ilze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“