Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir gandrīz jau klāt. Balsošana uz vietas notiks nākamnedēļ – sestdienā. Šīm vēlēšanām visa Latvija veido vienu vēlēšanu apgabalu, un var brīvi izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni bez iepriekšējās pieteikšanās.

No Latvijas ievēlēs deviņus deputātus – skaits ir neatkarīgs no tā, cik balsotāju piedalīsies. Austrālijas vēlēšanās balsošana ir obligāta, bet Latvijā nav nekāda juridiska šķēršļa atteikties pildīt šo pilsonisko pienākumu.

Ja arī „Eiropa“ varētu likties tāla un bez nozīmēs, tad tas tomēr ir ļoti maldīgs uzskats. Latvija atrodas Eiropā – gan ģeogrāfiski, gan juridiski, gan pēc mūsu tradīcijām. Mēģinājumi atrunāt no balsošanas ir mēģinājumi dabūt Eiropas Parlamentā tādus spēkus, kuri neatbilst eiropiskām vērtībām. Katrs, kurš nebalso, praktiski ir nodevis savas balsstiesības citam.

Latvijas okupācija beidzās pirms kādiem 30 gadiem, un okupācijas murgi var dažreiz likties kā kaut kas nereāls, un ka tas miers, ko mēs tagad baudām ir pats par sevi saprotams. Krievijas iebrukums Gruzijā 2008. gadā netraucēja miera sajūtu Latvijā un citur Eiropā. Krievijas iebrukums Ukrainā 2014. gadā netraucēja miera sajūtu Latvijā un citur Eiropā. Liekas, ka tikai Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā ar izteikto mērķi iznīcināt Ukrainas valsti beidzot sāka traucēt miera sajūtu.

Ilgstošo mieru Rietumeiropā pēc Otrā pasaules kara beigām nodrošināja Eiropas Savienības izveide. Tā sākās kā tirdzniecības vienošanās – Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, ko 1950. gada 9. maijā oficiāli paziņoja Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmanis. Tagad tā ir 27 valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Ņemot vērā gandrīz mūžīgos Eiropas karus pirms tam, šis veidojums ir izrādījies esam īsts brīnums. Vienīgais mīnuss ir tas, ka ilgstošais miers Rietumeiropā bija licis rietumeiropiešiem zaudēt modrību.

Tagad Latvija ir daļa no šī brīnuma, un tā jau 20 gadus. Mūsu interesēs ir nodrošināt šī brīnuma sekmīgu darbību, un tāpēc jāpiedalās tās Parlamenta vēlēšanās.

Latvijā jāizvēlas viens no 16 sarakstiem, un tad izvēlētā sarakstā var izcelt atsevišķus kandidātus, pieliekot plusiņus, vai arī izsvītrot mazāk vēlamus kandidātus izvēlētā sarakstā.

Sevišķa modrība ir tagad vajadzīga, jo var sagaidīt, ka pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām parādīsies dažādi negodīgi mēģinājumi ietekmēt balsošanu. Tai skaitā – izplatot dezinformāciju vai ar mākslīgā intelekta palīdzību viltojot kandidātu teikto.

Gatavojamies balsošanai!

GN