Saspringts posms LAAJ darbībai!

Palielināt / Enlarge

Anita Andersone – LAAJ priekšsēde. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Jānis Čečiņš – LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā. FOTO Anita Andersone.

Palielināt / Enlarge

Ivete Leitase – Izglītības nozares vadītāja. FOTO Anita Andersone.

Palielināt / Enlarge

Sandra Dragūna – Kultūras nodaļas vadītāja. FOTO Anita Andersone.

Latviešu apvienībai Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidijam patreiz sanācis ļoti saspringts posms. Aizpagājušā nedēļas nogalē prezidijs rīkoja plānošanas darbnīcu; savukārt jūnija vidū prezidija pārstāvji piedalīsies ikgadējā PBLA sēdē Rīgā.

Plānošanas darbnīca Melburnā

Domnīca 24 norisinājās Melburnā, pārsedzot divas dienas – sestdien, 18. maijā, un svētdienas, 19. maija rītā, piedaloties 15 prezidija un paplašinātā prezidija locekļiem, 3 papildus viesu pasniedzējiem un vienam goda viesim. Lai gan liela daļa no prezidējošās komandas 23 locekļiem un līdzdarbiniekiem dzīvo ārpus Melburnas, daudzi bija sabraukuši uz domnīcu, lai piedalītos klātienē, tostarp Ivars Brencis un Gita Meiere-Nestecka no Jaunzēlandes, Jānis Čečiņš (LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā un Linda Ozere un Sandra Dragūna (Kultūras nodaļas vadītāja) no Sidnejas, Ivete Leitase (Izglītības nozares vadītāja) no Kanberas, un Brigita Ozoliņa (Informācijas nodaļas vadītāja) no Hobartas. Mārtiņš Bičevskis (Saimniecības nodaļas vadītājs / Vicepriekšsēdis Tasmānijā) pieslēdzās no Rīgas ar Zoom starpniecību, kā arī Reinis Dancis (Darvīnas Latviešu apvienības vadītājs) no Darvinas, Sarma Strazda (Tautas deju nodaļas vadītāja) no Sidnejas un Jānis Kārkliņš (priekšsēdes vietnieks / 2. sekretārs) no slimnīcas Melburnā, kurā viņš atveseļojās pēc operācijas.

Domnīcas dalībniekus sveica VE Marģers Krams, Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē, caur zūmu no Jaunzēlandes, kur vēstnieks atradās darba komandējumā.

Domnīcas uzdevums bija izstrādāt rīcības plānu patreizējam trīs gadu pilnvaras termiņa izvirzītajam mērķim, proti, „izveidot darbības plānu mūsu prezidēšanas posmam, lai 2026. gada noslēgumā, kad tiks nodoti groži Sidnejai, nākamais prezidijs pārņemtu organizāciju, kura nostādīta uz stabila pamata ar skaidriem un organizācijai atbilstošiem rīcības procesiem un darbības caurredzamību.“

Sesiju diskusiju tēmas pārsedza galvenos LAAJ darbības virzienus – astoņās sesijās. Ievadot pirmo sesiju, iepazīstināju dalībniekus, īpaši jaunākos prezidija locekļus, ar LAAJ mērķiem, vēsturi, struktūru, tās pienākumiem Austrālijas un Jaunzēlandes kopienās, un jo īpaši ar LAAJ saistībām un ar tās aptuveni 40 dalīborganizācijām un daudziem indivīda biedriem. Domnīcas gaitā, tika pārrunāta LAAJ loma Latvijā, gan kā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) dalīborganizācija, gan ar tās konsultatīvajām atbildībām Latvijas Ārlietu ministrijas Diasporas konsultatīvajā padomē un citās Latvijas valsts institūcijās. Tika apspriesta arī vicepriekšsēžu īpašā loma prezidijā.

LAAJ kasiere Linda Clucas informēja par jaunieviesto grāmatvedības sistēmu un ar finanšu jautājumiem, kuri saistīti ar Kultūras dienām un LAAJ budžetu. Linda jau ir daudz paveikusi, lai izveidotu struktūras, kas nodrošinātu skaidru finanšu pārvaldību un atskaites. Viņa demonstrēja šobrīd izmantotās finanšu programmatūras pakotnes Xero elastību. Linda pārrunāja vēl gaidāmo budžeta sagatavošanu 2024./25. finanšu gadam, minot arī atbildību par Kultūras dienu pārraudzību.

Apvienotu sesiju par saimniecības un informācijas izplatīšanas jautājumiem sniedza Mārtiņš Bičevskis un Brigita Ozoliņa, abi mūsu Tasmānijas pārstāvji. Mārtiņš izklāstīja savus plānus par LAAJ biedru saraksta visaptverošu atjaunināšanu un līdzekļu vākšanas akciju, ar iespējām izmantot arī nodaļas vajadzībām jauniegūto grāmatvedības programmu, par kuru bija stāstījusi kasiere Linda Clucas. Brigita savukārt izklāstīja savu redzējumu par LAAJ mājaslapu un citām komunikācijas stratēģijām.

Mūsu Kultūras nodaļas vadītāja Sandra Dragūna prezentēja savus ieskatus, kopā ar Sarmu Strazdu (Tautas deju nozares vadītāju) un Ievu Ozoliņu (Teātra nozares vadītāju). Ar konspektīvām uzrunām piedalījās arī Ojārs Greste (Tēlotāja mākslas nozares vadītājs) un Ilze Šēnberga (Arhīva nozares vadītāja). Iveta Leitase atklāja sarežģīto kopbildi un procesus, kas saistīti ar finansējuma pieteikumu iesniegšanu un atskaitēm Latvijas valsts iestādēm.

Dr. Linda Ozere nesen ieguva doktora grādu par savu disertāciju, pētot trešās paaudzes Austrālijas latviešus. Viņa savā prezentācijā izklāstīja daudzos grupējumus, kas veido mūsu vietējās latviešu kopienas Austrālijā un Jaunzēlandē. Tajos ietilpst pēckara imigranti no pārvietoto personu nometnēm Eiropā, viņu pēcnācēji, „jaunatdzimušie“, nesen ieceļojušie no Latvijas un citu grupu cittautiešu dzīvesbiedri un partneri. Ar savu pieredzi Lindai nāca talkā Gita Meiere-Nestecka un Ivars Brencis, kuri aprakstīja savu pieredzi Jaunzēlandes kopienās Oklendā un Kraistčērčā no jaunatbraucēja skatiena.

Bijušais LAAJ prezidija un Kultūras fonda priekšsēdētājs Dāvids Dārziņš dalījās ar savu pieredzi un ieskatiem LAAJ lomā starptautiskā mērogā, līdzdarbojoties PBLA un PBLA KF, kā arī ar citām līdzīgām organizācijām latviešu diasporas kopienās un ar Latvijas valdības pārstāvjiem un aģentūrām. Greiems Andersons runāja par iespējamo LAAJ strukturālo reformu, tostarp nepieciešamajiem statūtu grozījumiem un iespējamo Kultūras fonda pārstrukturēšanu.

Linda Ozera vadīja noslēguma sesiju, kurā tika sniegts pārskats caur izteikto domu prizmu par seminārā apspriestajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī darbības virzieniem.

Darbības pārskats tiks pilnveidots, sadarbībā ar visiem darbnīcas pasniedzējiem un dalībniekiem.

Sirsnīgākais paldies visiem domnīcas dalībniekiem no tuvienes un tālienes, kā arī tiem, kuri palīdzēja konferences sagatavošanā, un norises laikā, īpaši domnīcas dzinējspēku komandai: Jānim Čečiņam un Jānim Kārkliņam – Ingrīdai Dārziņa, Jaunatnes nodaļas vadītājai, par daudzajiem administrācijas darbiem un veiksmīgu tehniskā atbalsta uzdevumu izkārtošanai domnīcas laikā, un Ilze Šēnbergai par kafijas paužu un pusdienu izkārtošanu. Pateicību izsaku arī Ievai Ozoliņai par palīdzību zūmlaikā čata uzraudzībai, kā arī domnīcas telpas nokopšanai.

Domnīcai noslēdzoties, atkārtoti izskanējusi doma, ka šī tikšanās reize ar konstruktīvajām pārdomām ir mudinājums uz pozitīvu nākotnes kopdarbību.

PBLA sēde Rīgā

PBLA valde tiksies Rīgā šogad no 10. līdz 15. jūnijam. PBLA valdes sēde pārsegs trīs dienas, no 12. līdz 14. junijām, izmantojot pārējās dienas piedaloties komisiju sēdēs, vizītēs pie valdības pārstāvjiem un citos pasākumos Rīgā un Cēsīs. Šogad Austrāliju pārstāvēsim Mārtiņš Bičevskis, Iveta Leitase un es. Diemžēl Sandra Dragūna, kurai bija paredzēts piedalīties, bija neparedzētu apstākļu dēļ jāatkāpjas. Novērtēju, ka Iveta varēja, ar īsu brīdinājumu, pievienoties komandai. Iveta pienesīs valdes sēdei savu ilggadīgo pieredzi, sadarbojoties īpaši ar Latvijas Izglītības ministriju, kā arī ar citām valsts iestādēm.

Šogad esmu pievienojusies zoom sanāksmēs, kuras vadījis Pēteris Blumbergs. Kaut neesmu nekad piedalījusies PBLA gadskārtējās sēdēs, man jau vairākus gadus ir ļoti labas attiecības ar PBLA izpilddirektoru Raitu Eglīti un pārstāvniecības vadītāju Jāni Andersonu. Es ļoti gaidu mūsu klātienes tikšanos Rīgā, piedaloties kopā ar Mārtiņu un Ivetu arī nozīmīgās diskusijās, kuras notiks dažādos līmeņos ar PBLA vadību, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvjiem.

Un noslēgumā, atgriežoties pie Domnīcā pārrunātajiem jautājumiem, – mazliet par LAAJ vicepriekšsēžu lomu. Katra Austrālijas pavalsts un teritorijas galvaspilsēta, kā arī abas Jaunzēlandes salas, ir atsevišķi pārstāvētas LAAJ sēdēs. Pārstāvjiem ir ārkārtīgi svarīga loma, jo caur viņiem tiek nodrošināta kopienu pārstāvniecību kontinuitāte, jo tā ne tik bieži mainās, kā prezidijs, ik pa trim gadiem. Domnīcā izskanēja viedoklis, ka kopienām vajadzētu uzturēt ciešāku informācijas izplatīšanas tīklu. Ja LAAJ varētu pēc iespējas plaši informēt par savu darbību, tad cerams tiktu paplašināts patreizējo atbalstītāju un ziedotāju pulks.

Ikmēneša prezidija sanāksmēs, šo kopienu pārstāvji sniedz ziņojumu par savas kopienas darbību. Par daudzām aktivitātēm tiek ziņots laikrakstā „Latvietis“, kā arī atsevišķo kopienu izdevumos. Šīs ziņas varētu mērķtiecīgāk izplatīt arī LAAJ mājaslapā.

Minēšu kā piemērus dažus ļoti jaukus notikumus mūsu kopienās – Jaunzēlandes jaundibināto kultūras organizāciju, Brisbanē nesenā divu izcilu latviešu pianistu vizīti, kuri bija ieradušies, lai strādātu ar Kvīnslendas Universitātes studentiem, reizē Ances Deksnes piesaitīti sarīkojumā Brisbenas latviešu kopienai, un Pertā atdzīvinātais tautas deju ansamblis „Pērkonītis“ bijušās melburnietes Dainas Jefimovas vadībā ar paša Rietumaustrālijas vicepriekšsēža Jāņa Vucēna līdzdalību!

Mans nākamais ziņojums būs no Latvijas pēc PBLA sanāksmes.

Anita Andersone,
LAAJ prezidija priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“