Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir notikušas, un Latvija kārtējo reizi pierādījusi, ka tā ir kā strauss ar galvu smiltīs.

Vēlēšanās piedalījās tikai 33,82% balsstiesīgo – tātad, apmēram divām trešdaļām balsstiesīgo ir pilnīgi vienalga, vai Krievijas agresija jāaptur Ukrainā, vai jālaiž tai arī ienākt Latvijā. Ir pilnīgi vienalga, vai Eiropas Savienības lielais finansiālais atbalsts Latvijai ir jāturpina, vai to var apturēt. Ir pilnīgi vienalga, kas ir darāms ar bēgļu plūdiem, kuri iekļūst Eiropas Savienības teritorijā.

Salīdzinājumā, Vācijā vēlēšanās piedalījās 64,3% balsstiesīgo. Luksemburgā piedalījās pat 82,29%. Te gan jāmin, ka balsošana Luksemburgā ir obligāta, bet Vācijā tā nav obligāta. Austrijā piedalījās 54,1% balsstiesīgo, un kā jau prognozēts, Austrijas Brīvības partija (Freiheitlichen Partei Österreichs (FPÖ)) ieguva visvairāk mandātu. Tā uzskata, ka palīdzība Ukrainai sevi aizstāvēt pret Krievijas iebrukumu esot „kara kurināšana“.

Minot tikai sarakstus, kuri attiecīgā iecirknī saņēma vismaz 5% balsu, rezultāti Austrālijā ir šādi. Vēstniecībā Kanbērā – Jaunā Vienotība 50%, Nacionālā apvienība 34,62%, Progresīvie 11,54%. Iecirknī Adelaidē – Jaunā Vienotība 61,84%, Nacionālā apvienība 18,42%, Progresīvie 11,84%.

Tuvojas gadadiena Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā. Jācer, ka šoreiz pie varas nebūs atkal tādi, kuri apgalvos, ka: „Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību.“

Liekas, ka Latvijas pilsoņu vairākumam ir vienalga par nākotni.

GN
2024. g. 12. jūn.