Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Festivāla kopskats. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Artems Samoilovs. Ukraina „Ūdens dēmons“. 1. vieta. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Demo. Kārlis un Maija Īles. „Pūķis“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Aigars Zingniks. „Vecīša cimdiņš“. Žūrijas simpātijas balva. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

I Made Sutama. Indonēzija. „Pasaka par mēness aptumsumu“. Žūrijas simpātijas balva. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Kevins Kraufords (Kevin Crawford). ASV. „Ansītis un Grietiņa“. FOTO Māris Brancis.

Divas dienas – 8. – 9. jūnijā – Jelgavā notika nu jau 18. starptautiskais smilšu skulptūru festivāls. Starp 40 iesniegtajiem piedāvājumiem tika izraudzītas 15 mākslinieku skices no 10 valstīm: Indonēzijas, ASV, Turcijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Jāpierēķina vēl divu tēlnieku – Kārļa un Maijas Īles veikums. Tas gan netiek ne vērtēts, ne piešķirta naudas balva. Runa ir par centrālo jeb demo tēlu, kas ir festivāla rīkotāju pasūtījums un izsaka kārtējo tēlniecības svētku pamatideju. Abi autori šo darbu nosaukuši par Pūķi, un tas patiesi ir ļoti iespaidīgs – 7,5 metrus augsts un 12 metru plats. Iecere tam patapināta no brāļu Grimmu pasakas Četri brāļi amata pratēji, kas stāsta par pūķi, kurš nolaupa princesi un aizved to tālu jūrā uz vientuļas salas. Taču, darbojoties kopā un liekot lietā savas īpašās prasmes, meistarīgie brāļi izglābj karaļmeitu.

Kā allaž ir arīdzan foto skulptūra, ko īpaši pasūta, jo apmeklētāji vienmēr kāro sevi iemūžināt pie kāda smilšu darba, apliecinot, ka arī viņi te ir bijuši. Ko lai dara – tagad katrs ir „izcils” fotogrāfs, un ikviens iedomājas, ka ir zvaigzne, bez kura festivāls nebūs noticis, ja draugs nepadarīs viņu nemirstīgu pie skulptūras. Šogad foto skulptūru darinājis lietuviešu skulptors Tautvils Poviļonis. Viņš attēlojis bērniem iemīļotos trīs siventiņus, kas sagaida viesus pie ieejas smilšu skulptūru parkā.

Festivāla darbus vieno tēma Pasaules pasakas. Šis temats bijis īpaši veiksmīgi izraudzīts. Vai ik tēls piesaista ar lielisko izpildījumu. Tie arīdzan izmēros ir lieli, izvēršot stāstījumu nereti pat vairākos plānos un ir detalizēti rūpīgi izpildīti.

Galveno balvu ieguva ukraiņu tēlnieks Artems Samoilovs ar Ūdens dēmonu – ūdens stihijas bīstamo iemiesojumu, kas gan nav tik briesmīgs, kā var likties, padzirdot par tēmu. Skulptūra piesaista ar bagātīgu detalizāciju, kas attēlo daudzos ūdens pasaules iemītniekus, kas sīki raksturoti, apliecinot par autora tēlniecisko varēšanu.

II balvas ieguvēja ir mūsu pašu Zīle Ozoliņa-Šneidere, kuras darbs Vēju savaldītājs atsauc atmiņā mūsu kopš bērnu dienām iemīļoto Annas Brigaderes Sprīdīti. Jāatzīmē, ka tēlniece savu kompozīciju izvērtusi plašā telpā, iekļaujot gan Vēja mātes tēlu ar sīkām detaļām – matu viļņojumu, mākoņu gubas un pat viesuļa konusu, kas pierāda, ka tā patiesi ir vēju pavēlniece, gan krietni attālāk Sprīdīti.

III vietu ieguva poliete Lucyna Kujawa ar savu veidojumu smiltīs Karalis Popiels. Tas vēsta par senu poļu cilts valdnieku Popielu, kuru par sava onkuļa slepkavību soda ar nāvi, kādēļ viņu apēd peles un žurkas. Jāatzīmē, ka skulptūra veiksmīgi veidota tā, lai būtu apskatāma no visām pusēm.

Rinda darbu ieguvušas žūrijas simpātiju balvu. Tā, piemēram, ir latviete Agnese Rudzīte-Kirillova darbu Krustcelēs, bet cita latvieša tēlnieka Aigara Zingnika smilšu skulptūra Vecīša cimdiņš atsauc atmiņā mūsu tautas pasaku un uzbur visus dzīvniekus, kuri paslēpās šajā ceļinieka pazaudētajā dūrainī – lāci, vilku, pelīti un zaķi. Skatītāju uzmanību piesaista arīdzan Jaunzēlandes tēlnieka I Made Sutama skulptūra Teika par mēness aptumsumu, kas atklāj mums tālas tautas folkloru.

Jāatzīmē tāpat ASV mākslinieka Kevina Krauforda [Kevin Crawford] pasakas vizualizējums par Ansīti un Grietiņu, kas pievelk ar detaļu izteiksmību.

Gandrīz vai katrs darbs stāsta par maziem varoņiem, kas veic lielas lietas, kā tas atklājas Maijas un Kārļa Īles darbā par prasmīgajiem meistariem, kas kopīgiem spēkiem spēj glābt princesi. Tas tiešāk vai ne tik tieši sasaucas ar ukraiņu tautas cīņu par savas zemes atbrīvošanu no naidīgā iebrucēja – Krievijas imperiālisma.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“