Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Politika var būt bīstama nodarbošanās.

Kopš ASV neatkarības pasludināšanas 1776. gadā pret četriem ASV prezidentam ir bijuši sekmīgi atentāti. 1865. gadā prezidentu Abrahamu Linkolnu nošāva aktieris Džons Vilkss Būts. 1881. gadā prezidentu Džeimsu Gārfīldu nošāva nesekmīgais pretendents uz konsula amatu Parīzē, Šarls Gito. 1901. gadā prezidentu Viljamu Makinliju nošāva anarhists Leons Franks Čolgošs. 1963. gadā Džonu Kenediju nošāva Lī Harvijs Osvalds. Citi ASV prezidenti un bijušie prezidenti ir tikuši ievainoti atentāta mēģinājumos, un vairāki mēģinājumi ir bijuši pilnīgi nesekmīgi.

Pret ministru prezidentu Kārli Ulmani arī ir bijuši atentāta mēģinājumi. 1920. gada 15. aprīlī uz Dzelzavas-Lubānas ceļa Ulmaņa mašīnai priekšā tika nogāzta egle, un mašīnu no meža apšaudīja. Gadu vēlāk, 1921. gada 27. aprīlī Ulmaņa mašīnai meta virsū divas rokas granātas, bet mēģinājums atkal bija nesekmīgs.

Atentāta mēģinājums pret bijušo ASV prezidentu un nākamā prezidenta kandidātu Donaldu Trampu gandrīz izdevās. 20 gadu vecais Tomass Metju Kruks no, apmēram, 150 metru attāluma ar vairākiem šāvieniem trāpīja Trampam ausij un nogalināja vīrieti publikā. Viņu pašu tūliņ nošāva Slepenā dienesta pretsnaiperu snaiperis. Kruks bija reģistrēts Republikāņu partijas balsotājs, kurš dažus gadus agrāk bija ziedojis mazu summu Demokrātu partijai.

Pāris dienas vēlāk Republikāņu partija oficiāli apstiprināja Trampu kā tās kandidātu prezidenta vēlēšanās. Tramps kā savu viceprezidenta kandidātu izraudzīja senatoru Dž. D. Vensu, kurš agrāk bija nikns Trampa pretinieks, bet vēlāk meta kažoku pilnīgi uz otru pusi.

Atentāta mēģinājums noteikti cels Trampa popularitāti. Ņemot vērā to, ko Tramps ir agrāk teicis par NATO, un to, ka viņa viceprezidenta kandidāts ir pret palīdzību Ukrainai, var rasties itin nejaukas prognozes par drošības situāciju Austrumeiropā.

NATO samits pagājuša nedēļā izcēla Ķīnas Tautas republikas lomu Krievijas karā Ukrainā. Tika izteikts atbalsts Ukrainai, bet ne tik spēcīgs kā būtu gribēts. Ir apsolīts, ka Ukrainai ceļš uz NATO esot „neatgriezenisks“, tomēr „neatgriezenisko“ apņemšanos var ar vieglu roku atcelt nākamais ASV prezidents, sevišķi, ja tas būtu Donalds Tramps.

Tas viss atgādina Eiropai, ka tai jāuzņemas lielāku atbildību par savas drošības nodrošināšanu. Mums tas ir skaidrs, bet kā ir ar Rietumeiropu?

GN
2024. g. 18. jūlijā