Par Jēzu Kristu

Pasaules Pašnāvību Novēršanas Diena (World Suicide Prevention Day, September 10) ir starptautiski kultivēta kustība, kas veltīta riska faktoru samazināšanai, lai novērstu pašnāvības, un ietver dažādas aktivitātes pasaulē kopš 2003. gada. Šīs dienas tēma aktīvi vieno vairāk kā 60 valstis. Tā aicina ikvienu uz rīcību, kas atbalsta palīdzības meklēšanu un sniegšanu, stigmas samazināšanu, kā arī mīlestībā pieminot pašnāvībā aizgājušos cilvēkus un godinot viņu piemiņu, gan arī tos, kuri pārcietuši pašnāvību mēģinājumus, kā arī tos, kas par viņiem sēro. Mans veltījums tam šogad ir mans raksts „Par Jēzu Kristu“, no manas grāmatas „Varavīksnes lokā“.

Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā!

Mans tēvs bija uzaudzis septiņu bērnu ģimenē, kur viņš bija jaunākais. Un tēva māte (kuru es vairs nesastapu) – mana vecāmāte – dzīvoja vecajos Latvijas laikos ar visu lielo ģimeni laukos, ļoti grūtos apstākļos. Viņa bija ļoti ticīgs cilvēks un pazīstama visā apkārtnē ar savu labestību un labdarību. Tomēr, kā tas dažreiz mēdz būt daudzbērnu ģimenēs, kur vēl visam citam nāca klāt vīra smagā dzeršana, kā dēļ pilnīga nabadzība un bezizeja. Un tā kādu dienu izmisums guva virsroku un vecāmāte skrēja uz upi. Pie pašas upes, izplētis rokas, stāvēja kāds tēls. Viņai tuvojoties, arvien skaidrāk iezīmējās vienkāršais apģērbs, bārda un garie mati. Pienākot klāt, vecāmāte bija vaicājusi: „Kas Tu esi?“ Un Viņš bija atbildējis: „Es esmu Jēzus.“ Tad Jēzus viņai bija teicis: „Sieva, Es esmu cietis vēl vairāk nekā tu. Ej atpakaļ pie saviem bērniem!“

Un otra reize, kad Tas Kungs bija uzrunājis manu vecomāti, bija iesākoties Otrajam pasaules karam. Viņa dzīvoja ticīga cilvēka lūgšanu dzīvi, un bija lūgusi par saviem bērniem, dēliem karā aizejot. Un Tas Kungs Jēzus viņai bija apsolījis, ka VISI SEPTIŅI viņas bērni Otrajā pasaules karā paliks dzīvi. To zināja māsas, kas palika mājās. Tā arī notika. Mana tēva brāļi visi pārnāca no kara (jo tēvs veselības stāvokļa dēļ netika iesaukts) un nodzīvoja ilgu mūžu. Arī vecāmāte aizgāja Dieva mierā sirmā vecumā.

Tālāk. Šoreiz varu teikt tikai tik daudz: Tas Kungs Jēzus ir tērpies Ķēniņa mantijā. Vārda burtiskā nozīmē – Viņam ir mugurā Ķēniņa tērps. Rokā Viņam ir Valdnieka zizlis, un Viņš to tura ie­slīpi, un galvā Valdnieka kronis. Gara bārda. Vēlāk esmu kaut kur lasījis, ka garīgajā pasaulē jeb Debesīs – drēbes izsaka pozīciju. Es līdz tam nekur nebiju sastapis Jēzu attēlotu tik vienreizēji krāšņā, un tai pat laikā varētu teikt – vienkāršā Valdnieka austrumu tērpā, kādu es redzēju Viņam mugurā.

Lai gods un slava Viņam pie visām tautām uz bērnu bērniem!

Lai nāk Viņa Valstība un pieaug spēkā, kas jau arī notiek!

Lai atgriezušies grēcinieki bauda dzīvības eliksīru, kas iztecēja no Viņa rētām!

Lai lieli un mazi dzied Alleluja!

Lai slavē Viņa Vārdu, kas spiežas dziļi iekšā!

Lai Betlēmes zvaigzne spīd pār draudzi!

Lai Jūras Karaliene svētī!

Un Erceņģelis saka: Amen.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis