|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 818, 2024. g. 23. okt.
Daila Piksone -
Melburnas Latviešu biedrība (MLB) sestdien, 21. septembrī atzīmēja savu 75. darba gadu.
Sarīkojumu iesākām ar MLB tradīciju, kopīgi nodziedot latviešu tautas dziesmu – šoreiz tā bija Bēdu manu lielu bēdu, kas deva sarīkojumam pozitīvu noskaņu.
Ievadā MLB priekšsēde Iveta Laine pastāstīja par MLB dibināšanu, galvenajiem mērķiem un uzdevumiem. Viņa atzīmēja, ka dibināšanas laiks bija laiks, kad jauniebraukušajiem latviešiem Melburnā, Otrā Pasaules kara radīto bēgļu gaitu rezultātā, bija degsme un vēlēšanas saglabāt savu latvisko būtību – savas tautas sen izkoptās tradīcijas un valodu. Latvijas nākotne nebija zināma un uz pasaulē izkaisīto latviešu pleciem gūlās atbildība neļaut komunismam izpostīt latvieša dvēseli, jo dzimtene tika atņemta.
Svešā vidē, svešos apstākļos bija jābūt īpaši apzinīgiem un saprātīgiem, lai veidojot savas organizācijas, neietu pret jau pieņemtas dzīvesvietas, Austrālijas, likumiem un morālajiem uzskatiem. Tāpēc Melburnas Latviešu biedrības statūti tika īpaši uzmanīgi izstrādāti, ar mērķi pulcēt un vienot latviešus kulturālam, sabiedriskam un palīdzības darbam, uzturot dzīvas un izkopjot biedros mūsu latviešu kultūras vērtības un īpatnības, kā arī palīdzēt tuvāk izprast Austrāliju.
Turpinājumā Iveta pastāstīja, ka blakus biedrības nozarēm, veiksmīgi tika izveidoti dažādi pulciņi un kopas. Viens no tiem bija pārrunu vakari un tad vēlāk literārās pēcpusdienas. Šajās pēcpusdienās tika runāts ne tikai par literāriem darbiem. Vēlākajos gados arī biedri un lūgti viesi stāstīja par interesantiem ceļojumiem uz dažādām un vēsturiskām vietām. Līdz ar Latvijas brīvības atgūšanu, daudzi stāstījumi bija tieši par Latviju, kas ilgi interesēja Melburnas latviešus.
Iveta uzsvēra, ka izvēle atzīmēt MLB 75 gadu jubileju tieši šādas Literārās pēcpusdienas formātā, izceļ MLB būtību un tieši saistās ar MLB vēsturi un mērķiem.
Pēcpusdienas turpinājumā pie pārrunu galda tika aicinātas rakstniece Andra Putne (Putnis) un māksliniece Natālija Neiburga, un tika runāts par Andras Putnes grāmatu Stories my Grandmothers Didn't Tell Me (Stāsti, kurus mana vecmāmiņas man nestāstīja) un Anitas Mellupes grāmatu, rakstītu par Natālijas Neiburgas atmiņām Tēvs, Natiņa un latviskie sapņi.
Saruna par grāmatām notika intervijas veidā, kas deva veiksmīgu plūsmu starp divu dažādu paaudžu skatījumu uz līdzīgiem notikumiem. Andra Putne stāstīja par savu pieredzi, rakstot grāmatu, kas izrādās tika veikts 15 gadu laikā, intervējot un pārintervējot savas vecmāmiņas. Viņa atzina, ka vecmāmiņu stāsti, kuri veido viņas grāmatu, bieži bija emociju pilni un reizēm par līdzīgiem notikumiem abām vecmāmiņām bija pretējas domas un izpratne.
Kad Iveta jautāja par to, kas atstāja uz autori vislielāko iespaidu, viens stāsts īpaši izcēlās. Tas bija par pēdējiem Latviešu Dziesmu svētkiem Daugavpilī, tieši pirms Latvijas okupēšanas. Andras vecmāmiņa bija stāstījusi, ka ar lielu saviļņojumu devās uz svētkiem, bet sajūta gan bija nospiedoša, jo Latvijā jau bija jūtama kara nojauta un līdz ar to uz šiem svētkiem nebija ieradies valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Viņš sūtīja sveicienu ierakstā. Neskatoties uz to, gaisā viļņoja patriotiski saviļņojoša sajūta, ko atceras Andras vecmāmiņa, jo svētki tomēr notika.
Sarunas turpinājumā izrādījās, ka Neiburgas kundze pati piedalījās šajos pēdējos Latviešu Dziesmu svētkos, ar vilcienu ierodoties Dauvgavpilī no Rēzeknes, kur viņa tajā laikā dzīvoja. Šie svētki atstāja uz viņu milzīgu iespaidu un viņa piekrita Andras vecmāmiņas atmiņām par dziļi patriotisko sajūtu. Viņa pieminēja, ka šie Dziesmu svētki palika viņas atmiņā visu mūžu, jo tie izrādījās tik svarīgi visas Latviešu tautas vēsturē.
Neiburgas kundze savukārt arī stāstīja par savas grāmatas tapšanu. Pārskatot rūpīgi noliktas kastes, viņa atrada sava tēva rakstītās dienasgrāmatas, kurās bija daudz jauku atmiņu par tēva jaunības dzīvi, kā arī kastēs atradās vēstuļu klāsts. Kad Austrālijā viesojās žurnāliste Anita Mellupe, uzzinot šo stāstu viņa ieteica Natālijai salikt visus šos tēva krājumus un arī savas atmiņas kopā. Un tā tapa grāmata Tēvs, Natiņa un latviskie sapņi, kas ir veltījums viņas ģimenes vēsturei.
Tika arī runāts par to, cik abām sarīkojuma dalībniecēm ir svarīga latviešu valoda un kultūra un kā tās ir spēlējušas svarīgu lomu viņu dzīvēs.
Sarīkojuma noslēgumā visiem bija iespēja iegādāties grāmatas. Pēc Natālijas Neiburgas lūguma atlikums no grāmatas Tēvs, Natiņa un latviskie sapņi tika ziedots Latvieši pasaulē muzejam un pētniecības centram. Pēcpusdienu noslēdzām, svinot MLB 75 gadu pastāvēšanas jubileju, malkojot šampanieti, baudot jubilejas kliņģerus un iedziļinoties sarunās. Liels paldies sarīkojuma apmeklētājiem, visiem mūsu labvēļiem un apsveicējiem. Galvenais paldies Andrai Putnei un Natālijai Neiburgai.
MLB vārdā
Daila Piksone